Rinkēvičs: Iespējams kāda valsts maksā dārgāk, lai dabūtu vairāk Covid-19 vakcīnu

© f64.lv, Oksana Džadana

Ārlietu ministris Edgars Rinkēvičs LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka pašlaik notiek aktīvs darbs pie sarunām starp Eiropas Komisiju un "AstraZeneca" kompāniju.

Pašlaik "AstraZeneca" vakcīnas pret Covid-19 nav apstiprinātas Eiropā, tomēr ir zināms, ka piegāžu apjoms nebūs tik liels, kā iepriekš paredzēts.

Ārlietu ministrs atzina, ka netiek izlēgts - ja netiks panākta vienošanās par saistību pildīšanu, tad tiks izmantotas visas iespējas, kā to risināt. Tajā iekļaujot arī tiesvedības procesus.

"Viena dalībvalsts diez vai to var izdarīt, tas ir jādara koordinēti," tiesvedības procesus skaidro Rinkēvičs.

Viņš atzina, ka šis jautājums var tikt risināts tiešā sarunu ceļā un Eiropas Komisija to turpina aktīvi darīt.

Šis ir ļoti sarežģīts, jurdisks process un tas sastāv no dažādām niansēm.

Britu mediji ziņo, ka Lielbritānijas ražotājs nepakļausies Eiropas spiedienam. Iespējams, ka šādi izteikumi saistīti ar Breksitu. Tomēr ministrs atzīst, ka ir grūti spriest par šādiem mājieniem.

Rinkēvičs min, ka arī Latvijai ir jātiek skaidrībā ar līgumiem, kas tika parakstīti ar "AstraZeneca". Šos līgumus parakstīja Veselības ministrija un tās padotībā esošās iestādes.

"Mēs vēl neesam redzējuši pilno ainu. Šeit būtu jāstrādā vairākām valsts iestādēm, lai saprastu, kur mēs esam, ko mēs varam darīt," atzina ministrs.

Diplomātiskā līmenī Eiropā pašlaik ārlietu ministri, valsts vadītāji jau no janvāra vidus aktīvi strādā, lai izdarītu spiedienu uz Eiropas Komisiju un institūcijām, kas ved sarunas ar vakcīnu ražotājiem. Ir nepieciešams iegūt maksimālo vakcīnu skaitu, kāds ir iespējams.

Pašlaik izskan aizdomas, ka kādas valstis maksā vairāk par vakcīnām pret Covid-19, tādējadi saņems vairāk devu. Tomēr ministrs atzina, ka pašlaik viņa rīcībā nav pietiekami daudz faktu, lai to pilnībā atzītu.

"Ja tas tā būtu, tad tas būtu ļoti nopietns problēmjautājums."

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais