Atbalsta papildu Ls 883 594 piešķiršanu iekšlietu struktūrām

Valdības komiteja šodien atbalstīja papildu 883 594 latu piešķiršanu, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar formas tērpu, speciālo apģērbu un degvielas iegādi Valsts policijas (VP), Valsts robežsardzes (VRS) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) funkciju nodrošināšanai.

Līdz šī jautājuma izskatīšanai valdības sēdē Iekšlietu ministrijai un Finanšu ministrijai gan vēl būs jāvienojas, vai šie līdzekļi novirzāmi no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" vai arī no materiālajām rezervēm.

Valsts policijai nepieciešami 413 520 lati, Valsts robežsardzei - 193 406 lati, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam - 276 668 lati.

Finanšu ministrija šodien ministriem norādīja, ka šis finansējuma pieprasījums neatbilst neparedzēto gadījumu mērķim, jo šādus izdevumus bija iespējams paredzēt jau iepriekš, veidojot šā gada budžetu. Tāpat esot jāņem vērā, ka šajā budžeta programmā vairs nav pieejams finansējums, kas segtu prasīto apjomu.

Savukārt Iekšlietu ministrija uzsvērusi, ka VP jau 2009.gadā nebija iespējams nodrošināt ar formas tērpiem pat Kārtības policijas struktūrvienību amatpersonas (pārējām VP struktūrvienību amatpersonām formas tērps netika izsniegts jau 2008.gadā), kurām, pildot dienesta pienākumus, ir tieša saskare ar klientu.

Ņemot vērā šā gada pavasarī valdībā atbalstīto rīkojumu, kas paredzēja atļaut Nodrošinājuma valsts aģentūrai izlietot 890 059 latus no uzkrātajiem valsts materiālo rezervju finanšu resursiem formas tērpu iegādei policistiem, ugunsdzēsējiem un robežsargiem, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība šodien pauda neizpratni par to, "kur tad pazuda uzkrātā nauda un kāpēc ne arodbiedrība, ne sabiedrība par naudas pazušanu netiek informēta".

Iekšlietu ministrijā aģentūrai LETA šodien neizdevās gūt precīzu skaidrojumu par to, kā uzkrātā nauda tērēta, taču ministrijas preses pārstāve Gunta Skrebele uzsvēra, ka tos līdzekļus, par kuriem šodien runāts valdības komitejā, ir iecerēts tērēt ne tikai jaunu formas tērpu, bet arī speciālā apģērba, degvielas, uzpleču, uzšuvju un citu nepieciešamo lietu iegādei.

Ziemas zābaki 2009.gadā netika iegādāti, bet 2010.gadā iegādāti 2149 pāri. Ar 2010.gadā iegādāto daudzumu nav iespējams nodrošināt pat Kārtības policijas amatpersonas, kurām saskaņā ar noteikumiem pienākas šis formas tērpa priekšmets (4688 amatpersonas, turklāt ir notikusi būtiska personāla maiņa: no dienesta VP 2010.gadā ir atvaļinātas 436 amatpersonas un dienestā pieņemtas 302 amatpersonas). Papildus nepieciešams iegādāties 300 pārus ziemas zābakus.

Vasaras zābaki 2009.gadā netika iegādāti. 2010.gadā iegādāti 2284 pāri. Ar 2010.gadā iegādāto daudzumu nav iespējams nodrošināt pat Kārtības policijas amatpersonas, kurām saskaņā ar noteikumiem pienākas šis formas tērpa priekšmets (4688 amatpersonas, turklāt ir notikusi būtiska personāla maiņa: no dienesta VP 2010.gadā ir atvaļinātas 436 amatpersonas un dienestā pieņemtas 302 amatpersonas). Tāpēc papildus nepieciešami 300 pāru.

Arī ieroču siksnas 2009.gadā netika iegādātas. 2010.gadā tika iegādāti 1462 gabali - ar šo daudzumu nav iespējams nodrošināt pat to Kārtības policijas struktūrvienību amatpersonas, kuras dienestu nevar veikt bez ieroču siksnas (Patruļpolicija, Ceļu policija, Konvoja bataljons, Objektu apsardzes pārvalde). Papildus nepieciešamas 500 siksnas.

Tāpat papildus šogad nepieciešams iegādāties 3000 zīmotnes rombu, tikpat zvaigzņu, uzpleču joslu, zīmotņu "LV" un uzšuvju "Policija". Trūkst arī 500 vestu no gaismu atstarojoša materiāla.

Arī VUGD nepietiekamā finansējuma dēļ nav bijis iespējams iegādāties atsevišķus formas tērpa priekšmetus. Dienestam ir nepieciešams finansējums formas tērpa iegādei 72 963 latu apmērā un ugunsdzēsēju speciālā aizsargapģērba iegādei 173 594 latu apmērā.

Šajā brīdī ļoti nepieciešams iegādāties ziemas zābakus dienesta operatīvajiem darbiniekiem. Ziemas zābaki līdz šim netika iegādāti. Patlaban ar speciālajiem aizsargapģērbiem ir nodrošināti apmēram 70% VUGD personāla. Vidēji 50% personāla aizsargapģērbu lieto jau četrus gadus. 2010.gada beigās tie būs jānomaina, jo ir zaudējuši savas aizsargīpašības.

Kritiska situācija ir izveidojusies ar ugunsdzēsēju aizsargcimdiem. Pēdējo reizi masveidā tie tika saņemti un izsniegti VUGD struktūrvienībām 2007.gadā. Ugunsdzēsējam gadā ir nepieciešami vismaz divi pāri aizsargcimdu, lai nepieciešamības gadījumā būtu ar ko nomainīt slapjos cimdus.

Tāpat VP uzskaitē atrodas 1480 automašīnas, tajā skaitā Kārtības policijas rīcībā - 885, iegādātas līzingā - 759, no tām Kārtības policijas rīcībā - 396.

VP problēmas daļējai risināšanai ir nepieciešams palielināt mēneša degvielas limitu par 50 litriem katrai Kārtības policijas dienestu rīcībā esošajām lietojamajām automašīnām - kopumā 253. Izņēmums ir līzingā iegādātās un Satiksmes uzraudzības biroja rīcībā esošās mašīnas.

Savukārt, ievērojot Valsts kontroles izteiktos aizrādījumus par līzingā iegādāto automašīnu neefektīvu izmantošanu, lai nodrošinātu automašīnu saimniecisku izmantošanu policijas pamatpienākumu īstenošanai, būtu nepieciešams ikmēneša degvielas limitu palielināt par 150 litriem. Atlikušajiem 2010.gada trijiem mēnešiem būtu nepieciešams papildu finansējums 256 184 latu apmērā.

Kopumā, lai nodrošinātu pilnvērtīgu policijas pienākumu izpildi sabiedriskās kārtības un ceļu satiksmes drošības nodrošināšanā, papildu degvielas iegādei Valsts policijai ir nepieciešams finansējums 306 832 latu apmērā.

Vienlaikus, ņemot vērā iepriekšējo auksto ziemu un izdevumus apkures sezonā, VP pilnīgai darba funkciju izpildes nodrošināšanai nepieciešama 55 tonnas dīzeļdegvielas. Kurināmā iegādei VP ir nepieciešams papildu finansējums 27 418 latu apmērā.

Savukārt VRS 2009.gada budžets salīdzinājumā ar 2008.gadu samazināts par 33,38%, bet 2010.gadā vēl par 8,51%, kas atstāja lielu iespaidu uz VRS materiāltehnisko nodrošinājumu, tai skaitā nekustamā īpašuma uzturēšanu un transportlīdzekļu izmantošanu.

VRS 23 objekti tiek apkurināti tikai ar šķidro kurināmo, un alternatīvas nepastāv sakarā ar apkures katlu specifikāciju. Pamatā visi šie objekti atrodas uz austrumu robežas.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais