Briselē pie apaļā galda vēlreiz spriež par nabadzību

Beļģijas prezidentūras un Eiropas Komisijas (EK) rīkotā Eiropas apaļā galda diskusijā par nabadzību un sociālo atstumtību šodien valstu amatpersonas un valdību sociālie partneri spriedīs par ES aktīvās iekļaušanas stratēģiju.

Pēc skaita devītā apaļā galda diskusija iezīmējas ar faktu, ka pasākuma goda viesi būs Beļģijas karalis Alberts II un karaliene Paola. Tāpēc arī pasākuma drošības pasākumi solās būt daudz stingrāki nekā citkārt Briselē notiekošajās konferencēs.

Apaļā galda diskusijai seko ES sociālo lietu ministru neoficiāla tikšanās, kurā diemžēl Latvijas labklājības ministrs Uldis Augulis nepiedalīsies. Latviju pārstāvēs Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Staķis (ZZS).

Gadskārtējā apaļā galda diskusija nodrošina diskusiju iespējas valstu valdību, ES institūciju, nevalstisko organizāciju, arodbiedrību un darba devēju organizāciju pārstāvjiem, kā arī nabadzībā nokļuvušo cilvēku pārstāvjiem un neatkarīgajiem ekspertiem. Viņi sola kopīgiem spēkiem meklēt jaunus ceļus, kā cīnīties pret nabadzību un sociālo atstumtību un vienoties par veiksmīgas pieredzes apmaiņas metodēm ES.

Diskusiju galvenā tēma ir aktīvās iekļaušanas stratēģija, kuras mērķi ir no jauna iekļaut sabiedrībā darba tirgū neiesaistītos cilvēkus, nodrošināt ienākumu pabalstus tiem, kuri nespēj strādāt, un garantēt pakalpojumu pieejamību. Uzsvars galvenokārt likts uz šo mērķu praktisko īstenošanu: salīdzinot dažādu dalībvalstu veiksmīgas un informatīvas prakses piemērus, izdarīs secinājumus, kuras pieejas ir izdevušās, kuras – ne un kāpēc. Aktīvās iekļaušanas stratēģiju novērtēs arī saistībā ar jauno stratēģiju Eiropa – 2020, it īpaši ar tās Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas programmu.

Pasākuma goda viesi būs Beļģijas karalis Alberts II un karaliene Paola, kuri piedalīsies atklāšanas plenārsēdē. Karaliene Paola 1992. gadā izveidoja Karalienes Paolas fondu, lai veicinātu sociāli atstumto jauniešu iesaistīšanu sabiedrībā un izglītošanu.

"Apaļā galda diskusija ir svarīga visiem tiem, kuri ziedo savu laiku un spēkus nabadzības apkarošanai. Nabadzības iznīdēšana Eiropā vairs nav utopiska ideja. Es apzinos, ka esam gara ceļa sākumā, bet esmu patiesi pārliecināts, ka mēs ieliksim pirmos stūrakmeņus nākotnes Eiropai, kurā vairs nebūs nabadzības," saka Beļģijas sociālās integrācijas un nabadzības apkarošanas lietu valsts sekretārs Filips Kurārs. Diskusijā piedalīsies arī Eiropas nodarbinātības, sociālo lietu un iekļaušanas jautājumu komisārs Lāslo Andors, kurš jau nepilnu gadu pilda iepriekšējā sociālā komisāra Vladimira Špidlas pienākumus.

Tāpat kā V. Špidla, arī L. Andors norāda, ka valstīm, kuras cietušas no ekonomiskās krīzes un kurām ir bijis un būs jāveic kārtējie budžeta samazinājumi, tas jādara, neievainojot sabiedrības neaizsargātākos slāņus, taču nekāda iejaukšanās no EK pensiju vai pabalstu samazināšanas gadījumā nav gaidāma. Tā ir katras valsts atbildība.

Latvijā

Ja standarta dienā traumpunkta apmeklētāju skaits ir aptuveni 60 līdz 70, tad ziemas periodos, it sevišķi slidenajā laikā, tas var sasniegt 100 un pat vairāk pacientu, norāda Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) galvenais ārsts Andris Džeriņš.

Svarīgākais