Iekšlietu darbinieku arodbiedrība nosoda atalgojuma palielināšanu ministru birojos

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrībā (LIDA) nosoda Saeimā steidzami pieņemtos grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz no normatīvā akta svītrot normu, ka "Ministru kabineta locekļa konsultatīvās amatpersonas vai darbinieka mēnešalga nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta locekļa mēnešalgu, kurai piemērots koeficients 0,6", tādējādi faktiski paaugstinot ministru biroju darbinieku atalgojumu no 1145 līdz 1715 latiem mēnesī.

LIDA uzskata, ka krīzes laikā, "kad iedzīvotāji ir emocionāli uzbudināti, šādas nepārdomātas, pat kaitnieciskas darbības nav pieļaujamas".

"Arodbiedrībā šīs dienas laika vērsās vairāki simti Valsts policijas un Valsts robežsardzes darbinieku, kuri ir gatavi ieņemt Ministru prezidenta vai ministru biroja palīga, konsultanta, padomdevēja amatus par pašreizēju apmaksu, kas nepārsniegs 1000-1145 latus mēnesī," aģentūru LETA informēja LIDA vadība.

Arodbiedrība uzsver, ka Iekšlietu ministrijā un tās padotībā esošajās struktūrās strādā pieredzējuši un labi izglītoti speciālisti, kuri ikdienu veic savus dienesta pienākumus, riskējot ar veselību un pat dzīvību, par to saņemot no 250 līdz 650 latiem mēnesī. Tāpēc LIDA uzskata, ka, veicot ministru biroju darbinieku algas paaugstināšanu, "nepieciešams uz visiem amatiem izsludināt konkursu, iesaistot arodbiedrības, sabiedrības un masu saziņas līdzekļu pārstāvjus".

Kā ziņots, nepieciešamību palielināt konsultantu un padomnieku atalgojuma līmeni ir noteikusi nevienlīdzība ar esošo situāciju pašvaldībās, aģentūrai LETA apliecināja Valsts kancelejā.

Likumdošanas izmaiņas noteiks arī algas pieaugumu Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) biroja darbiniekiem. Valdības vadītāja preses sekretāre Līga Krapāne aģentūrai LETA apliecināja, ka algu paaugstinājums tiek plānots, bet tā nepieciešamība šā brīža apstākļos un pirms gaidāmā valsts budžeta izdevumu samazinājuma tiek pamatota ar juridiskiem apsvērumiem.

Tiek skaidrots, ka likuma pārejas normā noteiktais ierobežojums, kas paredzēja, ka 2010.gadā Ministru kabineta locekļa konsultatīvās amatpersonas vai darbinieka mēnešalga nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta locekļa mēnešalgu, kurai piemērots koeficients 0,6, ir zaudējis aktualitāti, pamatojoties uz vairākiem aspektiem.

Piemēram, minētā norma 2009.gadā Valsts pārvaldes iekārtas likumā tika iegrozīta kā pagaidu regulējums līdz vienotās darba samaksas sistēmas ieviešanai.

Tāpat, ieviešot vienoto darba samaksas sistēmu, 2010.gadā ir būtiski pilnveidots valsts un pašvaldību amatu katalogs, izvērtējot amatu veicamo pienākumu sarežģītību, atbildību un atbilstību vadības funkcijai, kā rezultātā tika noteikts atbilstošs līmenis un mēnešalgu grupa visām konsultatīvajām amatpersonām, tostarp pašvaldību domes priekšsēdētāja biroja konsultatīvajām amatpersonām.

Saglabājot minēto normu likumā un attiecinot to arī uz 2011.gadu, netiktu nodrošināts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma mērķis nodrošināt līdzvērtīgus nosacījumus valsts un pašvaldību institūciju darbinieku atlīdzības noteikšanā. Pašvaldību konsultatīvajām amatpersonām saskaņā ar amatu katalogu mēnešalga ir ievērojami augstāka nekā Ministru kabineta locekļa konsultatīvās amatpersonām saskaņā ar minēto ierobežojumu, ja tas netiktu atcelts. Tādējādi Ministru prezidenta biroja vadītājs saņems par 450 latiem mazāk nekā pašvaldības domes priekšsēdētāja biroja vadītājs, skaidro Valsts kancelejā.

Pašreizējā Ministru prezidenta biroja darbinieku algas 2009.gada pavasarī krietni atšķīrās no šī brīža situācijas. Piemēram, 2009.gada martā Ministru prezidenta biroja vadītājas alga bija 1950 lati, Ministru prezidenta preses sekretāres un padomnieku alga - 1750 lati. Pēc koeficienta piemērošanas visiem premjera birojā strādājošajiem alga tika samazināta un noteikta 1145 latu apmērā. Līdz ar to Ministru prezidenta biroja vadītāja atalgojuma apmērs samazinājās par vairāk nekā 40%, bet pārējiem darbiniekiem - 35% apmērā.

Savukārt Finanšu ministrijā aģentūrai LETA uzsvēra, ka ministra Einara Repšes (JL) padomnieku atalgojumu netiek plānots paaugstināt. Patlaban trīs Repšes padomnieku alga ir 1000 latu pirms nodokļu nomaksas, vienam - 500 lati, bet viens strādā bez atlīdzības.

Jau ziņots, ka pēc "Jaunā laika" frakcijas priekšsēdētāja Dzintara Zaķa lūguma Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vakar pārbalsoja un ar septiņām balsīm "par" un četrām "pret" tomēr nolēma no valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma svītrot normu, kas noteic, ka "Ministru kabineta locekļa konsultatīvās amatpersonas vai darbinieka mēnešalga nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta locekļa mēnešalgu, kurai piemērots koeficients 0,6".