Par Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāju izraudzīts Jānis Ābele

© Oksana Džadana/F64 Photo Agency

Noslēdzies atklātais konkurss par vakanto Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieka amatu. Apliecinot savas prasmes un kompetences, par konkursa uzvarētāju kļuvis Jānis Ābele. Amata pretendents jau ticies ar nozares ministri Ramonu Petraviču un guvis viņas atbalstu, bet, lai stātos amatā, vēl jāgūst apstiprinājums Ministru kabinetā.

Amata pretendents jau ticies ar labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV) un guvis viņas atbalstu, bet, lai stātos amatā, vēl jāgūst apstiprinājums Ministru kabinetā.

Pirms dalības konkursā Ābele strādājis ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansētajiem informācijas tehnoloģiju (IT) jomas projektiem. Ābele bijis arī administrācijas vadītājs Ekonomikas ministrijā.

No 2016.gada līdz 2019.gada jūnijam konkursa uzvarētāja darbavieta bijusi Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kur pusotru gadu vadīta Infrastruktūras attīstības departamenta Satiksmes infrastruktūras projektu nodaļa, pēc tam - Vides un Energoefektivitātes departaments, savukārt 2019.gadā Ābele kļuvis par šīs iestādes direktora vietnieku ES fondu ieviešanas jautājumos.

Šajā periodā konkursa uzvarētājs papildus amata pienākumiem darbojies arī IT jomā un izstrādājis izglītojošu datorspēli "Zilbe", kas attīsta lasītprasmi bērniem.

Vēl iepriekš Ābele strādājis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kur no 2013.gada līdz 2014.gadam bijis vecākais eksperts Investīciju uzraudzības departamenta Finanšu vadības nodaļā, bet vēlāk divus gadus vadījis šo nodaļu. Pirms tam Ābele strādājis Finanšu ministrijas Eiropas Sociālo fondu uzraudzības nodaļā.

Ābele Rīgas Stradiņa Universitātē guvis profesionālo maģistra grādu vadībzinātnē. Potenciālais VBTAI priekšnieks teicamā līmenī pārvalda angļu valodu un labi pārzina vācu valodu.

Nupat kā amatā apstiprinātā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītāja Jāņa Ābeles pirmā prioritāte būs atbalsta sniegšana inspekcijas darbiniekiem, aģentūrai LETA apgalvoja jaunais iestādes vadītājs.

Viņš skaidroja, ka VBTAI darbiniekiem ir pietrūcis vadītāja atbalsts, un to viņš primāri centīsies sniegt. Ābele skaidroja, ka pēdējo trīs gadu laikā VBTAI vadītāja amatā bijuši trīs cilvēki, no kuriem pēdēji divi neesot nostrādājuši pat gadu.

"Darbinieki šai iestādē nereti ir savas jomas fanātiķi, tāpēc ir ļoti svarīgi, ka vadītājs ir kā atbalsts. Tāpat svarīgi ir, lai darbinieku attīstībā tiktu ieguldīti resursi un darba devējs viņus aizstāvētu," pauda jaunais inspekcijas vadītājs.

Ābele plāno sadarbībā ar nozares ministriju izveidot no uzraugošas institūcijas - bērnu un jauniešu labklājības centru. Tāpat viņš vēlas attīstīt VBTAI un veikt mūsdienīgas pārmaiņas gan iestādē, gan bērnu tiesību jomā kopumā.

Vienlaikus jaunais VBTAI vadītājs vēlas izvairīties no liekas birokrātijas un censties samazināt normatīvismu, lai VBTAI varētu rīkoties ātrāk.

Vaicāts, vai viņš neuzskata par šķērsli to, ka viņam praktiski nav pieredzes bērnu tiesību jautājumos, Ābele atbildēja, ka tas esot zināms izaicinājums, tomēr, viņš uzskata, ka galvenais "smagums" ir speciālistiem, bet vadītāja uzdevums ir palīdzēt un nodrošināt, ka iestāde darbojas, lēmumi tiek pieņemti korekti, iespējami ātri un ar mazāku resursu patēriņu.

Ābele uzsvēra, ka iepriekš ir strādājis Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu jomā, un šīs zināšanas VBTAI amatā ļoti noderēšot, tā kā iestādes lielāko daļu budžeta veido struktūrfondu līdzekļi. "Visa inspekcijas konsultatīvā nodaļa darbojas no šī finansējuma, tāpēc ir kritiski svarīgi nodrošināt nepārtrauktību un pēctecību," apgalvoja Ābele, uzsverot, ka jau esot iesāktas sarunas par potenciālajiem struktūrfondu līdzekļiem nākamajā finanšu periodā, kur, viņaprāt, viņa stratēģiskās plānošanas prasmes un pozitīvo pārmaiņu redzējums būs ļoti noderīgs.

Komentējot atklātā konkursa rezultātu, Petraviča pauda, ka VBTAI ļoti nepieciešamas pārmaiņas, tostarp, lai turpinātu sākto bāriņtiesu reformu. Ministres ieskatā, Ābele ir cilvēks ar stratēģisku redzējumu, mērķtiecīgs, ar pārmaiņu vadības domāšanu, viņam ir daudz ideju un iniciatīvu.

Pats amata kandidāts, skaidrojot savu motivāciju kļūt par VBTAI priekšnieku, norādīja, ka viņa motivācija nav vienkārši ieņemt šo amatu, bet gan izveidot šo iestādi par mūsdienīgu bērnu un jaunatnes atbalsta un labklājības centru.

"Vienlaikus arī vēlos palīdzēt Labklājības ministrijai īstenot visas gaidāmās reformas šajā jomā. Uzskatu, ka iepriekš īstenotie starptautiskās sadarbības un ES fondu projekti man snieguši būtisku pieredzi. Tā būs ļoti vērtīga, vadot un attīstot VBTAI, ieviešot tajā dažādus labās prakses principus un mazinot lieko birokrātiju," atzina Ābele.

Jau ziņots, ka darba attiecības ar līdzšinējo VBTAI vadītāju Mariannu Dreju tika pārtrauktas 28.februārī uz savstarpējas vienošanās pamata. Dreja kopš 2019.gada 14.oktobra atradās darbnespējā. Viņas prombūtnes laikā inspekcijas vadītājas pienākumi tika uzticēti VBTAI Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktorei Valentīnai Gorbunovai.

Pērn oktobra sākumā tapa zināms, ka daļa no iestādes darbiniekiem ir neapmierināti ar Drejas pārvaldes metodēm. Pēc labklājības ministres toreiz paustā aģentūrai LETA, apmeklējot inspekciju un izrunājoties ar darbiniekiem, ministre secinājusi, ka daudzi no viņiem ir neapmierināti ar iestādes vadītāju un tāpēc esot noskaņoti pamest darbu, ja nekas nemainīsies.

Lai arī Petraviča tolaik uzsvēra, ka šādā situācijā ir skeptiska par Drejas iespējām turpināt darbu VBTAI vadītājas amatā, ministre arī atzīmēja, ka Darba likums aizsargā darba ņēmēja tiesības, tāpēc "tas vien, ka darbinieki ir neapmierināti, nevar būt iemesls atbrīvošanai, jo tad pastāv tiesāšanās iespējas".

Valdība Dreju inspekcijas vadītājas amatā apstiprināja 2018.gada februārī. Pirms tam viņa ilgstoši ieņēma dažādus amatus Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais