Ziņojumā nosauktas nozares, kurās turpmākajos gados būs nodrošanātas jaunas darbavietas

© imago images / allOver-MEV/SCANPIX/LETA

Turpmākajos gados jaunas darba vietas lielākoties nodrošinās zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, būvniecības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un rūpniecības nozares, ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm norāda Ekonomikas ministrija (EM).

Ziņojumā uzsvērts, ka būtiskākais jauno darbavietu pieaugums vidējā termiņā sagaidāms profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos, būvniecībā, IKT, kā arī apstrādes rūpniecībā. Kopumā visas minētās nozares līdz 2027.gadam radīs aptuveni 24 500 jaunu darbavietu, kas ir aptuveni 87% no visām jaunradītām darbavietām tautsaimniecībā kopumā atbilstošajā periodā.

Vienlaikus ilgtermiņā jeb periodā līdz 2040.gadam nozīmīgākais jaunu darbavietu pienesums varētu būt gan profesionāliem, zinātniskiem un tehniskiem pakalpojumiem, gan IKT, gan arī veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem, ko lielā mērā ietekmēs kopējās sabiedrības novecošanās tendences un pieprasījuma pieaugums pēc dažādiem ar veselības uzturēšanas, rehabilitāciju u.c. pakalpojumiem.

Vienlaikus EM norāda uz faktu, ka turpmāk darba tirgu aizvien vairāk ietekmēs ekonomikas digitalizācijas tendences un darbavietu automatizācija.

"Paredzams, ka turpmākajos gados arvien vairāk darbavietas saskarsies ar automatizācijas tendencēm, lielākais darbavietu samazinājums sagaidāms profesijās ar lielu manuālo un atkārtojamu darbību īpatsvaru, kā arī specialitātēs, kas saistītas ar tiešo apkalpošanu, piemēram, pārdevēji un kasieri mazumtirdzniecībā, zvanu operatori un līdzīgās profesijas. Automatizācijas tendences ilgtermiņā visvairāk varētu ietekmēt vidējās kvalifikācijas darbavietu skaitu," pauž EM.

Prognozējams, ka vidējās kvalifikācijas darbavietu skaits kopumā līdz 2040.gada varētu sarukt par vairāk nekā 50 000.

Vienlaikus EM atzīst, ka gan vidējā, gan ilgtermiņā turpinās palielināties augstākās kvalifikācijas darbavietu skaits. Gan ekonomikas struktūras maiņa, gan dažādu tehnoloģiju ienākšana darba tirgū kopumā palielinās darbaspēka pieprasījuma pēc augstākās kvalifikācijas speciālistiem.

EM prognozē, ka kopumā līdz 2027.gadam darbavietu skaits augstākās kvalifikācijas profesijās varētu palielināties par gandrīz 29 000, salīdzinot ar 2019.gadu. Vienlaikus periodā līdz 2040.gadam augstākās kvalifikācijas darbavietu skaits varētu pieaugt kopumā par 80 000, tādējādi veidojot 461 000 darbavietu jeb vairāk nekā pusi no kopējā darbavietu skaita tautsaimniecībā.

Ministrijā arī prognozēja, ka līdz 2040.gadam darbaspēka pieprasījums ar augstāko izglītību varētu palielināties par vairāk nekā 62 000.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais