„Ir stratēģiski jāizdomā, kas tad mēs īsti gribam būt. Mēs vienmēr būsim Eiropas perifērija, mēs tur nevienam neesam vajadzīgi, nevajag melot iedzīvotājiem, ka mēs kādreiz sasniegsim Vācijas līmeni. Vajag godīgi izanalizēt situāciju, uzstādīt diagnozi, paskatīties, kādas ir tās potences, un dabūt sociālo vienošanos, ko tad mēs īsti gribam,” RīgaTV 24 raidījumā „Kārtības Rullis”, spriežot par Latvijas attīstību, sacīja arhitekts Andis Sīlis.
Sīlis uzskata, ka mēs sen esam iemācījušies dzīvot mitoloģiskā pasaulē un neesam iemācījušies vienoties par to, kas tad ir Latvija, kāpēc mēs kaut ko darām, kādus lēmumus mēs pieņemam, ko mēs gribam sasniegt. „Sociālās vienošanās sabiedrībā nav, ir kaut kādi fragmentāri mēģinājumi iegūt Eiropas līmeņa ekonomisko labklājību, saglabāt nāciju, bet sabiedrība ir diezgan fragmentēta. Nacionāli plāni ir birokrātiski dokumenti, kas ieskicē vīziju,” pārliecināts ir Sīlis.
Pēc arhitekta domām Latvijai ne pārāk labi izdodas būt pašpietiekamai valstij. „Dzīvojot uz dotācijām, mēs neesam iemācījušies sevi pārvaldīt. Mums nav tik dziļa, vēsturiski attīstīta kompetence sevi pārvaldīt un nodrošināt sev pašpietiekamu ekonomiku. Mums nav īsti ar ko lepoties, mēs gribam pateikt, ka mēs vispār esam un tas ir arī viss”.