Tiesībsargs Romāns Apsītis uzskata, ka Tiesībsarga biroja likvidācija būtu liela kļūda, kas Latvijai liktu nonākt lielā kaunā salīdzinājumā ar citām valstīm, kurās darbojas tiesībsarga institūcija.
Jau ziņots, ka valdības darbā, diskutējot par nākamā gada budžeta izdevumu samazinājumu, tiek apsvērta arī Tiesībsarga biroja likvidēšana.
"Tas būtu diezgan muļķīgs gājiens," aģentūrai LETA sacīja Apsītis, kurš uzsvēra, ka viņa viedoklis nav atkarīgs no personīgās ieinteresētības. "Birojam ir jābūt neatkarīgi no tā, kurš to vadītu, un arī ekonomiskās krīzes apstākļos nedrīkstam aizmirst tiesību normas - cilvēktiesībām jābūt pastāvīgi aizstāvētām," uzskata tiesībsargs.
Apsītis uzsver - viņa vadītā institūcija darbojas kā starpnieks starp vienkāršo cilvēku un valsti, un, lai arī ne visos gadījumos birojs ir spējīgs palīdzēt, jo tā lēmumiem nav tiesas sprieduma spēka, tiesībsarga biroja speciālisti ir spējīgi sniegt ārpustiesas juridisko palīdzību, strādājot savā ziņā kā bezmaksas juridiskie konsultanti.
Apsītis arī neuzskata, ka viņa birojs būtu neaktīvs publiska viedokļa paušanā, uzsverot, ka ir izmantojis katru iespēju to darīt, tomēr uzskata, ka šajā situācijā labāk ir "nepārsālīt". "Es esmu strādājis galvenokārt zinātnisku darbu un arī Satversmes tiesā, kur visu var apsvērt, konsultēties un pieņemt lēmumu, taču medijiem viedokli vajag uzreiz, kas paver iespējas kļūdīties," norāda tiesībsargs, piebilstot, ka pie šādas darba metodes nav pieradis.
Apsītis arī atkārtoti apliecina, ka ir apsvēris iespēju aiziet no darba, jo uzskata, ka vairs nevar rīkoties tik enerģiski un operatīvi, kā to varētu darīt gados jaunāks cilvēks, un pagaidām ir pārliecināts, ka tiesībsarga amatā nestrādās līdz pilnvaru termiņa beigām, līdz kurām atlicis aptuveni pusotrs gads.
Tomēr pagaidām viņu no atkāpšanās attur lielā neziņa par nākamā gada budžetu un plānotajiem samazinājumiem, kas varētu pilnībā likt mainīt arī Tiesībsarga biroja struktūru, to vienkāršojot un atstājot mazāk darbā priekšnieku, bet vairāk - tiešā darba darītāju. "Es jūtu līdzatbildību, tādēļ momentāni aiziet nevaru," piebilst Apsītis.