Stratēģisks skandāls: Latvija Krievijai eksportē Ukrainas aviodzinējus

 
©REUTERS/SCANPIX/LETA

Ukrainas militāros portālus apskrējusi ziņa, ka uz Latviju pērn nogādātas divas partijas aviācijas dzinēju helikopteriem – 6,5 miljonu ASV dolāru vērtībā. Neatkarīgās izpēte liecina, ka Latvija nav bijusi šā sūtījuma galamērķis, bet gan Krievija. Faktiski ar Latvijas uzņēmuma SIA Aeroservice starpniecību Ukrainas uzņēmums Motor Sich apiet savas valsts noteikto tirgošanās aizliegumu ar Krieviju. Mūsu drošības iestādes šādu shēmu atzīst par legālu.

Ukraina pret Krieviju noteikusi dažādas sankcijas tādēļ, ka Krievija iebrukusi Ukrainā, anektējusi Krimu, un izskatās, ka grasās pievākt arī Luhansku un Donbasu. Tāpēc tirdzniecības sakari starp abām valstīm ir apgrūtināti, jo īpaši ar stratēģiskas vai divējādas nozīmes precēm, kas pielietojamas kā civiliem, tā arī militāriem mērķiem. Taču biznesā galvenais likums ir nauda, un tā meklē alternatīvus pārvietošanās ceļus. Koronavīrusa krīzes dēļ ziņa par iespaidīgo iepirkumu Latvijā nav pamanīta. Vienīgi neformālais militārais portāls varabungas pārpublicējis saiti uz to, kā arī savus apsvērumus par šā un citu līdzīgu darījumu iespējamajām sekām, ja galamērķis izrādītos Krievija. Un, kā noskaidrojusi Neatkarīgā, - tieši tā arī ir.

Aizliegumu apiet caur starpniekiem

Fabula īsumā sekojoša. Kompānija Motor Sich (oriģinālā: Мотор Січ) jau ilgāk nekā gadsimtu ir Ukrainas lepnums, aviodzinēju būves flagmanis. Motor Sich klienti atrodas 120 valstīs, jo īpaši tajās, kuru militārās spējas balstītas padomju ražošanas tehnoloģijās. Nav brīnums, ka par šā stratēģiski nozīmīgā uzņēmuma akciju iegādi cīnās Ķīna un ASV, - tā ziņo biznesa izdevums Forbes. PSRS laikos šis bija lielākais turbodzinēju ražotājs gan civilajai, gan militārajai aviācijai, un visur, kur lido Mi un Ka sērijas helikopteri, arī pašlaik ir pieprasījums pēc Motor Sich produkcijas. Protams, Krievija nav izņēmums.

Kara dēļ pa tiešo tirgoties nedrīkst. Pirmās 2014. gadā tika apturētas mazo gāzes turbīnu dzinēju piegādes - Krievijas spārnotajām raķetēm, bet helikopteru dzinēji un to daļas joprojām sasniedz pasūtītājus Krievijā, neraugoties uz šāda eksporta teorētisku aizliegumu. Tikai tas notiek caur starpniekiem. Ukrainas medijos publicēti vairāki pētījumi, kā tas iepriekšējos gados noticis. Dzinēji tika pārdoti caur starpniekiem Bosnijā un Hercegovinā - firmām, kas pieder Krievijas pilsoņiem. Bijis arī starpnieks Apvienotajos Arābu Emirātos. Taču piegāžu galamērķis palika sākotnējais - Krievija. Un, kā tagad atklājies, vēl viena starpniekvalsts šai piegādes ķēdē ir Latvija. Precīzāk, jau gadiem ilgi bijusi, taču pēc kara sākuma šo rūpalu nav pārtraukusi. Dzinējus un detaļas iepērk Ukrainā, atgādā uz muitas noliktavām Rīgā un tālāk prom uz Krieviju. Tikai koronavīrusa krīze spējusi izraisīt dīkstāvi uzņēmuma Aeroservice darbībā. Šogad vēl neviena darījuma.

Mēs nenodarbojamies ar karu!


Vispirms par pašu uzņēmumu. Tas reģistrēts 2003. gadā. Pieder Latvijas pilsonim Vjačeslavam Golubevam, viņš arī uzrādīts kā patiesā labuma guvējs. Bizness iet no rokas. 2018. gadā apgrozījums pārsniedzis 17 miljonu eiro, bet peļņā pēc nodokļiem ieskaitīts vairāk nekā miljons eiro.

Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu sarakstā Gazele togad uzņēmums ierindojās otrajā vietā. Jādomā, ka arī 2019. gada rādītāji pēc to publiskošanas būs gana iespaidīgi. Ja jau vienā darījumā 18 dzinēju nopirkti un tālāk pārdoti. Turklāt internetā ir norādes arī par to, ka iepriekš bijuši darījumi ar vēl lielākiem apjomiem. Kādā militāra satura blogā vēstīts, ka 2018. gadā Latvijas firmai Aeroservice no Ukrainas esot eksportēti četru tipu dzinēji - kopumā 30 vienību - un vēl to rezerves daļas.

Par pašu Aeroservice nekāda plašā informācija tīmeklī gan nav atrodama. Ne kontakti, kas līdzētu attālināti sazināties, ne mājaslapas. Labi vismaz, ka ir biroja adrese, jo tā apmeklējums izrādījās sekmīgs. Pašu uzņēmuma īpašnieku satikt gan neizdevās, un arī viņa tālruņa numuru darbiniekiem ir aizliegts dot žurnālistiem. Taču galvenā grāmatvede Gaļina Čerbuņina vismaz šo to pastāstīja. Jā, Aeroservice nodarbojas ar dzinēju un to detaļu pārdošanu klientiem Krievijā, taču nekā nelikumīga tur neesot. Tirgotas tiekot tādas preces, ko iespējams izmantot civilajā aviācijā. Neko tādu, kas būtu piemērots militārajai aviācijai. «Mēs nenodarbojamies ar karu!» Turklāt katrs darījums tiekot saskaņots ar Latvijas drošības dienestiem. Ieskatoties Neatkarīgās izdrukās par pērn notikušo darījumu, viņa piebilst: «Ja nedrīkstētu tirgot, Ārlietu ministrija mums nedotu licenci. Mēs strādājam tikai ar civilās aviācijas gala lietotāju.»

Tātad viss likumīgi - gan Ārlietu ministrija, gan Valsts drošības dienests zina, ka uzņēmums pērk Ukrainā un tirgo Krievijā divējādas nozīmes preces.

Vai par šo visu jāsatraucas?

Neatkarīgā vērsās Latvijas institūcijās, kas saistītas ar aviāciju un stratēģisko preču apriti, ar jautājumu, vai par šo (iepriekš aprakstīto) ir jāuztraucas.

Civilās aviācijas aģentūra uzreiz pārsūtīja pie Ārlietu ministrijas, jo «Ārlietu ministrija izsniedz stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta, tranzīta licences, preču pārvietošanas licences ES ietvaros, kā arī starptautiskos importa sertifikātus, galīgā izlietojuma apliecinājumus, piegādes kontroles sertifikātus un eksperta izziņas, lai nodrošinātu stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroli Latvijas Republikā».

Arī Aizsardzības ministrija ieteica vērsties pie Ārlietu ministrijas, vien piebilstot, ka, sūtot šādas preces uz Krieviju, ir jābūt ļoti uzmanīgiem, un pauda cerību, ka Ārlietu ministrija neko nav palaidusi garām.

Pašas Ārlietu ministrijas skaidrojums par Latvijas starpniecību Ukrainas aviācijas dzinēju eksportā uz Krieviju vēl ir ceļā. Taču ministrijas mājaslapā var uzzināt iemeslus, kādēļ principā šāda veida preču aprite ir jākontrolē:

«Stratēģiskas nozīmes preces ir militārās preces, tajā skaitā ieroči un sprāgstvielas, un divējāda (civila un militāra) lietojuma preces, piemēram, iekārtas, materiāli, ķīmiskas vielas, programmatūras, tehnoloģijas un pakalpojumi. Divējāda lietojuma preču tirdzniecība tiek kontrolēta, jo tās potenciāli var tikt izmantotas nekontrolētai militāro tehnoloģiju vai ieroču izgatavošanai.»