Aizstāvība kritizē prokuroru secinājumus par ieinteresēta liecinieka liecībām

 
©Pixabay

Miljonāra un Latvijas Avīzes pastarpinātā īpašnieka Olafa Berķa liecības nevar tikt uzskatītas par pierādījumu t.s. Lemberga krimināllietā, jo viņš ir ieinteresēts notiesājošā spriedumā; prokurori no O. Berķa liecībām izdara aplamus secinājumus; no apsūdzības nav iespējams saprast, ko nozīmē «patiesā labuma guvēja tiesības» un to «palielināšanās» – turpinot debašu runu, skaidroja advokāts Māris Grudulis.

Analizējot Aivaram Lembergam izvirzītās apsūdzības sadaļu par it kā labuma gūšanu no SIA Naftas filtrs privatizācijas laika posmā no 1998. gada 23. novembra līdz 1999. gada 23. augustam, advokāts analizēja arī prokuroru debatēs kā pierādījumu pieminētās liecinieka, iepriekš AS Ventbunkers, AS Ventspils nafta u.c. valdes locekļa, Latvijas kuģniecības padomes locekļa O. Berķa liecības.

Darījums izdevīgs Berķim

O. Berķis šajā krimināllietā 2011. gadā liecināja, ka SIA Naftas filtrs bija Ventspils pašvaldībai piederošs uzņēmums, kas tika izveidots, atdalot no AS Ventspils nafta attīrīšanas ietaises. Pēc tam šo uzņēmumu privatizēja AS Ventbunkers. Pēc O. Berķa teiktā, A. Lembergs esot bijis saistīts ar labuma gūšanu no Ventbunkera. Uz jautājumu, vai

O. Berķim bija zināmi fakti, ka Aivars Lembergs izmantoja savas valsts amatpersonas tiesības un no tā guvis kādu labumu, atbildēja, ka viņam, O. Berķim, grūti minēt kādus konkrētus faktus. Bet, ņemot vērā to, ka vairākas uzņēmējsabiedrības, kurās O. Berķim ir interese un līdzdalība un viņš ir akcionārs tieši vai pastarpināti, darbojās Ventspils teritorijā, bet A. Lembergs ir pašvaldības vadītājs, kurš pieņem visus normatīvos lēmumus šajā pašvaldībā, pieņemtie lēmumi esot ietekmējuši viņa kompāniju saimniecisko darbību. O. Berķis kā piemēru minēja SIA Naftas filtrs privatizāciju. Tajā Ventbunkers esot guvis labumu. Labumu guvis arī viņš, O. Berķis, kā beneficiārs.

Fakti gan liecina, ka Ventspils pašvaldība privatizācijai 70% tai piederošo SIA Naftas filtrs kapitāla daļu nodeva tāpēc, ka tās bija novecojušas attīrīšanas iekārtas, kuru uzturēšana no pašvaldības ik gadu prasīja būtiskus līdzekļus. Vēl lielākus līdzekļus prasītu attīrīšanas iekārtu modernizācija. Fiziski attīrīšanas iekārtas atradās blakus AS Ventbunkers, kurai arī sākotnēji piederēja 30% kapitāla daļu, tāpēc SIA Naftas filtrs kapitāla daļu izsolei no malas ilgstoši neviens cits nepieteicās, līdz pati AS Ventbunkers nopirka arī atlikušos 70% SIA Naftas filtrs kapitāla daļu, par to pašvaldībai samaksājot ievērojamu summu.

«Četrinieks» ieinteresēts

M. Grudulis vērsa tiesas uzmanību uz kļūdu O. Berķa liecībā, ka «Aivars Lembergs ir pašvaldības vadītājs, kurš pieņem visus normatīvos lēmumus šajā pašvaldībā». «Domē lēmumus pieņem koleģiāli domes deputāti. Domes priekšsēdētājs var izdot tikai rīkojumus, kuru pieņemšana viņam nekad netika inkriminēta un uz lietu neattiecas,» skaidroja advokāts.

M. Grudulis uzsvēra, ka O. Berķis nav liecinājis, tieši kādu labumu viņš ir guvis kā akcionārs un kādu kā beneficiārs. Tāpat viņš neesot liecinājis, kādu konkrēti labumu būtu guvis A. Lembergs vai viņa bērni.

«Turklāt Olafa Berķa liecība nevar būt objektīva, jo Olafa Berķa interesēs ir panākt notiesājošu spriedumu Aivaram Lembergam. Par O. Berķa un Aivara Lemberga attiecību konfliktu Aivars Lembergs liecināja savās 2017. gada

9. oktobra liecībās.»

Tajās A. Lembergs liecināja, ka konflikts starp viņu no vienas puses un «opozicionāru četrinieku» - Oļegu Stepanovu, Igoru Skoku, Olafu Berķi un Genādiju Ševcovu - no otras puses sācies 2003. gadā, kad Ventspils nafta nopirka Latvijas kuģniecības kontrolpaketi. Arī A. Lembergs nopircis lielu Latvijas kuģniecības akciju paketi. Bet kontrolpaketes turētāja Ventspils nafta deleģējusi Latvijas kuģniecības padomē O. Stepanovu un I. Skoku, līdz ar to viss «četrinieks» kontrolējis Latvijas kuģniecības darbu. 2006. gada sākumā, kad nomainījās Latvijas kuģniecības vadība, atklājies, ka Latvijas kuģniecības vadība ir izveidojusi blēdīgu shēmu un milzīgi līdzekļi tiek aizpludināti uz «četrinieka» kontrolētām ārzonas firmām. «To visu kūrēja Oļegs Stepanovs. Latvijas kuģniecība no fraktēšanas naudas saņēma par kādu trešdaļu mazāk,» liecināja A. Lembergs. Izrādījās, ka Latvijas kuģniecības kasei «garām» aizgājuši apmēram 180 miljoni dolāru. Latvijas kuģniecība cēla prasību Anglijas tiesā tikai par 120 miljoniem, un «četrinieka» advokāts Mārtiņš Kvēps tur atzina, ka šāda shēma tik tiešām pastāvējusi.

A. Lembergs atgādināja, ka «četrinieks» arī viņu mēģinājis ievilkt šajā procesā, bet tas beidzies ar fiasko. «Beigās Stepanovs to tiesu zaudēja, līdz ar to viss «četrinieks» to tiesu zaudēja. Tos 120 miljonus nepiedzina no Stepanova, bet tomēr viņš kādus 50 miljonus savu aktīvu, cik es zinu, zaudēja,» Rīgas apgabaltiesā liecināja A. Lembergs, piesolot iesniegt arī Londonas tiesas materiālus, lai apliecinātu savu vārdu patiesumu.

Viedoklis nav pierādījums

Balstoties uz krimināllietā iepriekš fiksētajām liecībām, M. Grudulis secināja: «Ņemot vērā šo konfliktu, ir pamats atzīt, ka Olafam Berķim pastāv interese sniegt Aivaram Lembergam nelabvēlīgu liecību, ko viņš arī dara. Turklāt Berķa liecība nav objektīva un ticama. Tā satur nevis ziņas par faktiem, bet gan attiecīgās situācijas vērtējumu - Olafa Berķa viedokli par Aivara Lemberga interesēm. Objektīvi skatoties, Olafa Berķa rīcībā nevar būt ziņas par to, kādas ir Aivara Lemberga intereses, jo intereses ir subjektīvas vēlmes, kas var būt kādai personai. Ir stipri apšaubāmi, ka Olafs Berķis var zināt to, kādas intereses ir bijušas Aivaram Lembergam, tāpēc viņa liecība ir vērtējama tikai kā viņa viedoklis par liecībā paustajiem pieņēmumiem. Olafa Berķa liecībās ietvertās ziņas nav atzīstamas par pieļaujamiem un ticamiem pierādījumiem.»

Nevar pierādīt to, kas neeksistē

Kā norādīja aizstāvis, pat ja O. Berķis liecinātu, ka A. Lembergs ir guvis «kaudzēm naudas» no AS Ventbunkers tādēļ, ka tā privatizēja SIA Naftas filtrs, šāda liecība nebūtu attiecināma uz konkrēto apsūdzību. Pēc advokāta teiktā, apsūdzībā A. Lembergam nav inkriminēta labuma gūšana, bet gan tikai «patieso labuma guvēju tiesību» apmēra «palielināšanās». «Paši prokurori ir tā noformulējuši krimināllietā pierādāmo apstākli - patieso labuma guvēju tiesību palielināšanos, ka nevienam nav saprotams, kas tas ir un kā to konstatēt. Līdz ar to šo apsūdzību nav pat iespējams pierādīt, jo nav iespējams pierādīt kaut ko tādu, kas neeksistē. Patiesā labuma guvēja tiesības neeksistē,» skaidroja M. Grudulis.

Tieši šo advokāta argumentu, ka nevienā likumā nav paredzētas apsūdzībā minētās «patiesā labuma guvēju tiesības», tiesa tik ļoti nevēlējās dzirdēt, ka aizliedza advokātam šo argumentu vispār atkārtot. Ir pamats uzskatīt, ka ar šādu aizliegumu tiesa jau izmanto tās tiesības, kas tiesai vēl tikai ieplānotas Kriminālprocesa likuma grozījumos, kuri Saeimā izskatīti vēl tikai otrajā lasījumā. Tātad tiesa veic darbības, kas pārsniedz tai piešķirtās tiesības.