Nepieņem noraidījumu tiesnesei – vainīga esot "Neatkarīgā"

 
©Pixabay

Tiesas sastāvs nepieņēma Aivara Lemberga advokāta Māra Gruduļa pieteikto noraidījumu tiesnesei Ligitai Kuzmanei par aicinājumu prokuroram Jurim Jurisam sniegt priekšlikumu par drošības līdzekļa maiņu.

Atgādinām, ka 22. janvārī t.s. Lemberga prāvā norisinājās saruna, kas visā tiesas zālē nebija dzirdama, bet ir skaidri saklausāma tiesas sēdes audioierakstā, kas šajā procesā tiek uzskatīts par oficiālo tiesas sēdes protokolu:

Tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone: - Sēdieties! Anrijs Lembergs kaut kur tur staigāja. Ir desmit minūtes pagājušas. Viņš tur bija. Tur pie loga.

Prokurors Juris Juriss: - Aizmuka!

I. Jansone: - Nu, tad lemsim. Nē, nē, bija. Bija tur.

Tiesnese Ligita Kuzmane: - Piesakiet lūgumu nogrozīt drošības līdzekļus visiem! Momentā izskatīsim!

Advokāts Genādijs Ivankins: - Labi, ka es nedzirdēju.

L. Kuzmane: - Ļoti labi!

(Anrijs Lembergs atgriežas tiesas zālē.)

I. Jansone: - Tā! Varam turpināt!

Nepatīkama darbība

Atreferētā sarunas fragmenta dēļ 3.februāra tiesas sēdē M. Grudulis savu uzstāšanos sāka ar vārdiem: «Diemžēl man jāsāk ar nepatīkamu darbību, tas ir, ar noraidījuma pieteikšanu Kuzmanes kundzei.»

Noraidījumu cita starpā advokāts pamatoja ar to, ka «minētais audio ieraksts satur ziņas, no kurām ir viennozīmīgi secināms - tiesa un prokurors ved ex parte sarunas, kas jau pats par sevi ir tiesnešu Ētikas kodeksa 3. kanona pārkāpums, kuru laikā tiesnese pati pēc savas iniciatīvas mudina prokuroru iesniegt lūgumu par drošības līdzekļa «nogrozīšanu», faktiski visa tiesas sastāva vārdā apsolot to «visiem momentā izskatīt».»

Atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pantiem, Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, kā arī uz Latvijas Krimināltiesību guru publikācijām, advokāts skaidroja, ka «ierakstā fiksētā saruna, kas ir objektīvs pamats, liek uzskatīt, ka turpmākajā lietas izskatīšanā tiesnese var nesaglabāt neitralitāti un, būdama šādā stāvoklī, ietekmēt pierādījumu vērtēšanu, nelabvēlīga tiesas nolēmuma taisīšanu, soda apmēra noteikšanu, kā arī veikt citas darbības, kas var nopietni ietekmēt apsūdzēto personu tiesības, pienākumus un turpmāko likteni».

M. Grudulis uzsvēra, ka «minētajā ex parte sarunā paustā attieksme viennozīmīgi rada pamatotas šaubas par tiesneses objektivitāti». Šaubas par tiesas objektivitāti nāktos vētīt arī nākamajām instancēm - apelācijai un kasācijai. Lai novērstu šaubas par tiesas objektivitāti un nekavētu tiesvedību, advokāts lūdza tiesas sastāvam: «Ņemot vērā visu minēto, ir skaidri un nepārprotami secināms, ka turpmāka lietas izskatīšana pašreizējā tiesas sastāvā nav iespējama un būtu pretlikumīga, jo tiesas sastāvs neatbilst objektīvas tiesas prasībām, kā dēļ, lai nodrošinātu tiesiskumu un nekavētu turpmāku lietas izskatīšanu jau likumīgā un objektīvā tiesā, lūdzu pieņemt un apmierināt šo noraidījumu tiesnesei Ligitai Kuzmanei.»

Vainīga esot Neatkarīgā

Paužot viedokli par pieteikto noraidījumu, valsts apmaksātais un ar tiesas lēmumu A. Lembergam joprojām piestiprinātais advokāts Genādijs Ivankins un prokurors J. Juriss norādīja, ka jezga ap, viņuprāt, nevainīgo sarunu sākusies 31. janvāra Neatkarīgās publikācijas dēļ, kurā atspoguļota minētā tiesnešu un prokurora vārdu apmaiņa. Īpaši aizvainots par pieteikto noraidījumu jutās J. Juriss. Viņš sēdes pārtraukumā gaitenī pieprasīja Neatkarīgajai atsaukt publikāciju, vainoja Neatkarīgo viņam vien zināmu kanonu neievērošanā, neobjektivitātē un pārmeta sirdsapziņas trūkumu. Neatkarīgā ieteica prokuroram oficiāli pieprasīt atsaukumu un mēģināt vispirms savest kārtībā paša sirdsapziņu.

Tiesas sēdē G. Ivankins, paužot viedokli par pieteikto noraidījumu, cita starpā teica: «Ja es ko tādu dzirdēju, ko man nevajadzēja dzirdēt, tad man vajadzēja reaģēt uz tiesneses rīcību. Pašlaik es nevaru neko komentēt. Lūdzu šo jautājumu izlemt rītdienas sēdē, lai dotu man iespēju savā darba vietā noklausīties ierakstu, vai tur patiešām tādi vārdi ir ierakstīti.» «Formāls iemesls runāt par sankciju [Anrijam Lembergam par kavēšanu] bija, bet vai bija sarunas ex parte starp prokuroru un tiesu - es to nepamanīju, kamēr neesmu noklausījies. Pēc tam, kad vienā avīzē parādījusies informācija, kurā vārds pie vārda atkārtots kolēģa rakstveida pieteikumā minētais - nu ko, žurnālisti var da jebko rakstīt...»

Tiesa pēc savas iniciatīvas piedāvāja atskaņot Neatkarīgās citēto sarunas fragmentu. Pēc ieraksta noklausīšanās G. Ivankins noteica: «Nu patiešām vārdi autentiski... Bet no juridiskā viedokļa pats tiesnesis saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 50. panta 1. daļu izlemj .. Paldies dievam, es nepamanīju neko tādu, ka mans klients būtu spiests rakstīt tādā veidā pieteikumu par tiesas noraidīšanu. Paldies.»

Cilvēciskais faktors

Uzņēmēja Anša Sormuļa advokāts Jānis Rozenbergs cita starpā teica: «Attiecībā uz to, vai šāds pamats var būt tiesas noraidījumam - es šo jautājumu atstāšu tiesas ziņā.» Viņš atzina, ka «emocionālais un subjektīvais dažkārt izlaužas ārā».

Anrija Lemberga advokāts Oskars Rode teica: «Es lielā mērā piekritīšu kolēģim Rozenbergam par to, ka mēs lielā mērā visi esam cilvēki, gan advokāti, gan tiesneši, gan prokurori. Tas ir mūsu ikdienas darbs. Ja gadās, ka mēs pasakām kaut ko lieku, tas bieži vien ataino kaut kādu iekšējo stāvokli. Šeit drīzāk, godātā tiesa, ir jādomā par to, kā šo momentu uztver mans aizstāvamais. Pieļauju, ka viņam šie vārdi tomēr var radīt bažas par to, ka, ja viņš iepriekš ir izraisījis kaut kādu nepatiku pret sevi, viņam var rasties viedoklis, ka procesa gala iznākums attiecībā pret viņu varētu būt netaisnīgs.»

Anrijs Lembergs izteicās lakoniski: «Atvainojos tiesai, ka emocionāli sanāca skaļāk izteikties par to, ko Juris Juriss pateica. Es vienkārši biju ārpusē pie loga aizdomājies. Tas, kas notika pēc tam, es, pirmkārt, esmu pilnībā pārliecināts par savu nevainīgumu. Es šeit vienpadsmit gadus tieku mocīts prokurora revolucionārās pārliecības un politisko uzstādījumu dēļ. Tas, ko tikko dzirdējām [domāts tiesas zālē atskaņotais audio fragments], nav vienīgais moments, kas dod pamatu domāt, ka lēmums [spriedums] patiesībā jau ir uzrakstīts un tiesai tas ir zināms.»

Neesot ex parte

J. Juriss cita starpā uzsvēra: «Aizstāvja pieteiktajā motivācijā ir pieļauta būtiska konceptuāla kļūda, uz kā pamata konstruēta noraidījuma būtība. Proti, aizstāvis ir apgalvojis, ka tiesnesim vai tiesai ir bijušas sarunas ex parte ar prokuroru. Tā ir tā ideja, kāpēc vispār šis noraidījums tiek pieteikts. Tā ir fundamentālākā aplamība un kļūda .. Pirmkārt, jāsaka, ka, noklausoties šo audioierakstu, jau kuro reizi jākonstatē un jāpiekrīt arī Genadijam Ivankinam, kurš iepriekš jau izteicās par šo jautājumu - tas neatbilst patiesībai. Šīs nepatiesās ziņas, protams, ir izplatītas arī ar mediju starpniecību [ar skatienu vēršas pret Neatkarīgo] un tālāk arī publicētas...»

«Te taču ir skaidrs, ka tas [domātas atskaņotās sarunas] ir publiski pausts. Visi šajā tiesas sēdes zālē atrodas. Neviens neatrodas aiz durvīm, izstumts ārā. Tiesnese nav aiz durvīm vai prokurors aiz durvīm, vai kāds advokāts. Tas notiek publiski, tiesas sēžu zālē. Tiesa pārbauda, kas ir ieradies. Par kādu mēs vispār varam runāt ex parte gadījumu? Tā, manuprāt, ir tā konceptuāla fundamentāla kļūda, ko aizstāvis ir ietvēris savā motivācijā, un, jā, jau es teicu, tas vēl tiek arī nepatiesi tiražēts vienā konkrētajā jau tāpatās ar objektivitāti un trūkumiem apveltītajā sadaļā Neatkarīgajā Rīta Avīzē. Arī iepriekš nav noskaidroti citu pušu viedokļi, ja. Tikai vienpusējs viens viedoklis pausts. Bet nu šajā tiesas zālē mēs nelemjam, ko tur ir kāds rakstījis vai nerakstījis masu medijā, bet, galvenais, ko aizstāvis ir motivējis.» J. Juriss arī uzsvēra, ka procesa dalībniekiem esot tiesības savstarpēji apspriest organizatoriskus jautājumus.

Tiesa pusstundas laikā izvētīja advokāta arī uz septiņām A4 formāta lappusēm rakstiski iesniegto noraidījuma pieteikumu un paziņoja, ka noraidījumu nepieņem.

Pēc tiesas sēdes M. Grudulis atturējās komentēt tiesas lēmumu, norādot, ka to būs gatavs darīt pēc iepazīšanās ar pilno lēmuma tekstu ar argumentiem un pamatojumu. To tiesa solīja izsniegt 17. februārī.