Prasība darbam slimnīcā: Nevainojama reputācija

 
©Oksana Džadana/ F64

Veselības ministrija turpina meklēt gan visu slimnīcu padomes locekļus, gan vienai no klīniskās universitātes klīnikām valdes priekšsēdētāju. No visiem pretendentiem tiek prasīta nevainojama reputācija.

Jau ilgāku laiku Veselības ministrija sadarbībā ar īpaši šim procesam piesaistītu personālatlases kompāniju meklē jaunveidojamu padomju locekļus trīs valsts kapitālsabiedrībās - Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Universitātes slimnīcu padomju locekļu pretendentu atlases konkursā Nominācijas komisija ir pabeigusi kandidātu intervijas otrās kārtas ietvaros. Kopumā bija pieteikušies 88 pretendenti, tostarp astoņi speciālisti no ārvalstīm. Pašlaik ir pieņemts lēmums par kandidātiem, kuri tiek virzīti trešajai kārtai - padziļinātajām kompetenču intervijām, kuras veiks personālatlases kompānija Amrop Latvia (SIA Executive Search Baltics). Veselības ministrijā Neatkarīgā noskaidroja, ka līdz janvāra beigām personāla atlases kompānija prezentēs trešās kārtas rezultātus, pēc tam tiks pieņemts lēmums par kandidātu virzīšanu apstiprināšanai padomju locekļu amatos.

Neatkarīgā rakstīja, ka katrā slimnīcas padomē strādās ne mazāk kā trīs locekļi ar kompetencēm veselības aprūpes, finanšu un pārmaiņu vadības jautājumos. Pretendentiem, kuri pieteicās šim konkursam, bija jāizvēlas, tieši uz kuru padomes kompetenci pieteikties - visvairāk pieteikumu saņemts uz pārmaiņu vadības kompetenci, bet vienāda interese bija par padomes locekļa amatiem uz finanšu kompetenci un uz veselības aprūpes kompetenci. Jāpiebilst, ka šīs padomes neaizstās slimnīcas vadību, proti, valdes ar valdes priekšsēdētāju un diviem valdes locekļiem. Līdz ar to faktiski no nākamā gada katru no slimnīcām - valsts kapitālsabiedrībām - vadīs un pārvaldīs valdes un padomes - kopumā vismaz seši cilvēki.

Paziņojumā par padomes amata konkuru norādīta nepieciešamā izglītība, citas kompetences, kā arī prasība pēc nevainojamas reputācijas. Zināms, ka persona, kas pieteikusies darbam padomē, nedrīkst būt sodīta, tomēr - kas vēl apliecinās nevainojamu reputāciju, nav skaidrs. Pretendentiem jābūt gataviem arī strādāt valsts amatpersonas statusā. Tas, kādas personas pieteikušās un kuras piedalīties konkursā uz padomes locvekļa amatiem uzrunājusi personālatlases firma, nav publiski pieejama informācija, un sabiedrība to varēs uzzināt tikai tādā gadījumā, ja konkursa dalībnieks pats atklās šo informāciju.

Vai ir zināms, kādu algu saņems padomes locekļi? Amata konkursā ir norāde uz Ministru kabineta noteikumiem, kas noteic maksimāli pieļaujamo padomes locekļu atalgojumu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumam.

Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders stāsta, ka padomes locekļu atalgojums tiks noteikts atbilstoši šiem noteikumiem. Tie paredz šādu shēmu: padomes priekšsēdētāja alga ir vienāda ar vidējo algu tautsaimniecībā, kas reizināta ar koeficientu, ņemot vērā kapitālsabiedrības lielumu. Pārējo padomes locekļu atalgojums būs 90 procentu apmērā no padomes priekšsēdētāja atalgojuma. Vidējā alga tautsaimniecībā pašlaik ir nedaudz virs 1000 eiro mēnesī. Kā izriet no šiem noteikumiem, padomes locekļu darba alga atkarīga no tā, cik liela ir kapitālsabiedrība - liela, vidēja vai maza. Ir vairāki faktori, kā nosaka sabiedrības lielumu, viens no tiem ir darbinieku skaits, proti, tam jābūt virs 250, bet vēl divi kritēriji ir: bilances kopsummai jāpārsniedz 20 miljonu eiro, bet neto apgrozījumam - 40 miljonu eiro. Piemēram, Rīgas Austrumu slimnīcā, kas ir lielākā slimnīca Latvijā, darbinieku skaits pērn bija 4422 cilvēki, bet neto apgrozījums 2018. gadā bija 108 miljoni eiro. Tādā gadījumā valdes locekļa algai piemērojamais koeficients būtu ne vairāk kā 10, padomes locekļa algai piemērojamais koeficients būtu ne vairāk kā trīs (aptuveni 3000 eiro). Izskanējis, ka padomes locekļa amats vairāk vai mazāk būtu tāds kā darbs sabiedrības labā, un, iespējams, ne pilnas darba dienas darbs, tomēr Veselības ministrijā norāda, ka «padome ir pārraudzības institūcija, kas pārstāv kapitāla daļu turētāja intereses dalībnieku sapulču starplaikā un pārrauga valdes darbību». Padomes locekļiem būs pienākums ne mazāk kā 30 dienu gadā veltīt padomes sanāksmēm. Padomei būs jāapstiprina vidēja termiņa stratēģiju, jāuzrauga kapitālsabiedrības, šajā gadījumā slimnīcas, darbs, jāsniedz priekšļikumi par darbības uzlabošanu un jāveic citi uzdevumi.

Neatkarīgā rakstīja, ka 2018. gadā visas universitāšu klīnikas strādāja ar zaudējumiem. Rīgas Austrumu slimnīcai, saskaņā ar pārskatu par 2018. gadu, tie bija 5,9 miljoni eiro, Stradiņa slimnīcai - 2,7 miljoni eiro, bet Bērnu slimnīcai - 1,3 miljoni eiro.

Valdes priekšsēdētāju ar nevainojumu reputāciju gaida arī P. Stradiņa slimnīca, kur uz šo un valdes locekļa amatu, kas atbildētu par finansēm, bija izsludināts konkurss. Tā rezultāti vēl nav zināmi. Iepriekšējie konkursi bija noslēgušies neveiksmīgi, un slimnīcu vadīja valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ilze Kreicberga.