Dežūrārstu slodze ir augsta, turpmāk šo pakalpojumu mērķtiecīgāk finansēs

Lielās slimnīcas arī līdz šim nodrošināja dežūrārstus, taču bez atbilstoša finansējuma, savukārt turpmāk viņu slodzes no valsts puses tiks apmaksātas, aģentūrai LETA situāciju skaidroja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas klīnikas (NMPUK) vadītājs Aleksejs Višņakovs.

Pēc Višņakova teiktā, RAKUS trīs gadus nodrošina dežūrārstu darbu, bet tagad valdība ir lēmusi par atsevišķa finansējuma piešķiršanu, kas šo pakalpojumu vienkārši "legalizēs" un atzīs par pilnvērtīgu veselības aprūpes sistēmas daļu.

Mediķis skaidroja, ka katru dienu slimnīcas uzņemšanā palīdzība tiek sniegta lielam pacientu skaitam, līdz ar to vienam speciālistam slodze ir ļoti augsta - vidēji viens dežūrārsts dienā apskata 20 līdz 25 pacientus.

Viņš uzsvēra, ka līdz šim šāda palīdzība, piemēram, akūtu galvassāpju un migrēnas gadījumā, slimnīcās sniegta regulāri, taču bez mērķtiecīga finansējuma, jo līdzekļi dežūrārstu darbam tikuši novirzīti ambulatorajām iestādēm. "Bijām situācijā, kad slimnīcā piecu stundu laikā palīdzību lūdza desmit cilvēki, kamēr ambulatorajā punktā tajā pašā laikā - tikai trīs. Finansējumu saņēma viņi, bet mēs nē," norādīja Višņakovs.

Pierakstīties pie ģimenes ārsta ne vienmēr ir iespējams vai nesakrīt akūtās pieņemšanas darba laiks, tāpēc pacienti bieži vēršas pēc medicīniskās palīdzības RAKUS uzņemšanā.

Daļa šo pacientu esot Rīgā dzīvojošie iedzīvotāji, un to vidū ir arī daudz ārzemju studentu, kuriem nav sava ģimenes ārsta vai ir apgrūtinoši reģistrēties un Rīgā atrast ģimenes ārstu.

Vairums gadījumu saistīti ar pēkšņu pašsajūtas pasliktināšanos, savukārt daļā gadījumu pacientiem pietiek ar ģimenes ārsta apskati. Nereti arī Rīgā dzīvojošiem vai strādājošiem cilvēkiem ģimenes ārsts atrodas, piemēram, Liepājā, tāpēc šādā situācijā pacients nevar mērot tālo ceļu, līdz ar to vēršas pēc palīdzības tuvāk Rīgā.

"Nav runa par to, ka ģimenes ārsti būtu nepieejami vai slikti strādātu. Vienkārši cilvēkiem var palikt slikti jebkurā diennakts laikā, bet ģimenes ārstiem ir dažādi darba laiki un akūtās stundas pieņemšanas," uzsvēra NMPUK vadītājs.

Kā skaidroja Višņakovs, iepriekš tika diskutēts arī par iespēju, ka pašas ģimenes ārstu prakses organizētu dežūras, taču šī ideja neguva ģimenes ārstu asociāciju atbalstu, līdz ar to atbildību uzņēmās slimnīcas.

Speciālists uzsvēra, ka "nevēlas reklamēt dežūrārsta pakalpojumu", jo pacientiem iespēju robežās ir jāapmeklē savs ģimenes ārsts.

NMPUK vadītājs atzinīgi vērtē lēmumu finansēt dežūrārstu pakalpojumus. "Beidzot šī diskusija noslēgusies ar loģisku lēmumu - tiks atzīts un finansēts tas, ko slimnīcas jau ilgstoši dara sabiedrības interesēs," piebilda mediķis. Sarunas ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par dežūrārstu finansēšanu notikušas pāris pēdējos gadus, skaidrojot uzņemšanas nodaļas pacientu plūsmu un nepieciešamību, attiecīgi šobrīd dežūrārsta pakalpojumi slimnīcā tiks apmaksāti atbilstoši nepieciešamajam apjomam.

Savukārt, komentējot dežūrārstu personāla nodrošinājumu, speciālists vērtēja, ka šajā ziņā lielu problēmu nav un speciālisti esot pietiekamā daudzumā. Patlaban NMPUK faktiski esot nodrošinājusies ar dežurārstiem.

Kā vēstīts, valdība otrdien apstiprināja VM izstrādāto noteikumu projektu, kas paredz paplašināt dežūrārstu pakalpojumu pieejamību primāri universitātes slimnīcās un ieviest citas izmaiņas.

Noteiktas izmaiņas fiksētā maksājuma apmērā par dežūrārsta kabineta nodrošināšanu - sākotnēji izmaiņas ieviesīs klīniskās universitātes slimnīcās, pirmāri - RAKUS, bet pakāpeniski arī citās piektā līmeņa slimnīcās.

Ārpus ģimenes ārstu darbalaika ir pieejami dežūrārsti, kas nodrošina medicīnisko palīdzību gadījumos, kad tā pacientiem nepieciešama ārpus ģimenes ārsta darba laika, bet veselības stāvoklis neļauj gaidīt.

Ņemot vērā to, ka nereti pacienti ārpus ģimenes ārsta darba laika izmanto iespēju vērsties slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļās, turpmāk šādu dežūrārstu apmaksu Nacionālais veselības dienests (NVD) veidos arī klīnisko universitāšu slimnīcās, lai gadījumos, kad pēc pacientu sākotnējās novērtēšanas tiek konstatēts, ka pacientam nav nepieciešama neatliekamā palīdzība, viņu varētu novirzīt konsultācijai pie dežūrārsta.

NVD sadarbībā ar slimnīcām varēs vienoties par dežūrārsta darba laika noteikšanu, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu pakalpojuma sniegšanu un samazinātu neatliekamo nodaļu noslodzi, dežūrārstu darba laiku nosakot atbilstoši katras slimnīcas "pīķa" stundām.

VM esot pieejami visaptveroši dati par pacientu plūsmām, sūdzībām un izmaksām neatliekamās palīdzības nodaļās. Šobrīd lielākais VM izaicinājums, kas tiek risināts ar dežūrārstu kabinetu izveidi, esot nodrošināt palīdzību pacientiem, kas ierodas neatliekamās palīdzības nodaļās paši, bet kuru sūdzības būtu risināmas pie ģimenes ārsta. Novirzot šos pacientus pie dežūrārsta, tiek mazināta neatliekamo nodaļu noslodze.

Lai uzlabotu dežūrārstu kabinetos strādājošo ārstu iespējas sniegt padziļinātu pacientu izmeklēšanu un sniegt palīdzību arī akūtos gadījumos, pārrēķinās fiksētās kabineta izmaksas, paplašinot kabinetā pieejamo ārstniecības līdzekļu klāstu un materiālus.

NVD paplašinās dežūrārstu kabinetos pieejamo pakalpojumu klāstu, lai pacienti, kas tur vēršas, netiktu nosūtīti saņemt šo palīdzību slimnīcu uzņemšanas nodaļās, tādējādi palielinot tur strādājošo ārstu noslodzi. Dežūrārstu kabinetos mēdz vērsties gan ģimenes ārstu kompetencē esoši pacienti, kam nepieciešama palīdzība ārpus ģimenes ārstu darba laika, gan pacienti, kam nepieciešama pirmā palīdzība.

Rīgā un citās lielākajās pilsētās ir pieejami 25 dežūrārsti. Dežūrārsts pieņem pacientus darbdienās pēc plkst.15 un brīvdienās atbilstoši līgumā ar NVD noteiktajam dežūrārsta darbalaika grafikam un sniedz palīdzību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, pie kura ģimenes ārsta pacients ir reģistrēts.

Savukārt, lai nodrošinātu nepārtrauktu neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību reģionu slimnīcās un atslogotu augstāka līmeņa ārstniecības iestādes, noteikumos ieviests elastīgāks regulējums par ārstniecības personu nodarbināšanu slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Proti, turpmāk tajās varēs strādāt arī ārsti, kas nav neatliekamās palīdzības vai internās medicīnas speciālisti, ja vien tie darbojas savā profesionālajā kompetencē - spēj atpazīt akūtus stāvokļus, organizēt palīdzības sniegšanu un nepieciešamības gadījumā piesaistīt šaurākas specializācijas kolēģus. Vienlaikus slimnīcām būs jānodrošina, lai šāda pieeja neapdraudētu pacientu drošību un ārstēšanas kvalitāti.

Patlaban VM analizē neatliekamās palīdzības nodaļu efektivitāti, hospitalizācijas plāna datus, un jau tuvākajā laikā plāno pārskatīt slimnīcu iespējas sniegt kvalitatīvu neatliekamo palīdzību.