Pērnā gada Satversmes tiesas lēmumam, ar kuru atcēla neleģitīmo liegumu vienas konfesijas ietvaros dibināt vairākas baznīcas, ir pirmais taustāmais rezultāts. Latvijā dibināta otra pareizticīgā baznīca. Tas savukārt dāvājis jaunas iespējas prokremliski orientētiem medijiem, kas savas orientācijas vai nekompetences dēļ Latvijas pareizticīgo vidū cenšas radīt trauksmi par neizbēgamu pareizticīgās baznīcas īpašumu pārdalīšanu un baznīcas šķelšanos, kuru turklāt atbalsta Latvijas valsts.
«Gatavošanās [Latvijas pareizticīgās baznīcas (LPB) šķelšanai] norit klusu. Neviens nevienam neprasa pieņemt lēmumu [par Latvijas pareizticīgās baznīcas izstāšanos no Maskavas patriarhāta]. Bet Latvijas Tieslietu ministrija jau reģistrējusi jaunu «pareizticīgo» baznīcu Konstantinopoles paspārnē. Vietējie mediji pieļauj, ka «svinīgais» starts šķelšanās procesam tiks dots 18. novembrī, Latvijas neatkarības dienā,» atsaucoties uz kādu Ukrainas mediju, vēsta krievvalodīgā laikraksta Segodnja internetvietne BB.lv. Līdzīga rakstura vēstījumi, kurus pavada sašutuma pilni komentāri, atrodami arī citās līdzīgās vietnēs, piemēram, Sputnik.
Šādu paziņojumu leģitimitāti it kā pamato Krievijas pareizticīgās baznīcas ciestā sakāve Ukrainā, kad pērnā gada nogalē Konstantinopoles patriarhāta vadītājs Bartolomejs, kas pareizticīgās baznīcas līderu vidū tiek uzskatīts par pirmo starp vienlīdzīgajiem, nolēma atzīt Ukrainas pareizticīgās baznīcas, kas Krievijas patriarhātam ar Konstantinopoles lēmumu tika nodota 1686. gadā, neatkarību no tā.
Jaunā, no Maskavas patriarhāta neatkarīgā baznīca ir tikai viena no Ukrainas pareizticīgo baznīcām. Ukrainā joprojām darbojas arī Maskavas patriarhātam piesaistītā baznīca, kas neatkarīgo māsu ticībā uzskata par šķeltniecisku, bet Maskavas patriarhāts Ukrainas baznīcas atšķelšanos nodēvējis par katastrofu. Savukārt Ukraina uzskata, ka tās baznīcas atrašanās Maskavas patriarhāta ietekmē, ņemot vērā Krievijas agresiju valstī, nav pieņemama.
Neuzmanīgam vērotājam LPB vēlmi atšķelties no Maskavas patriarhāta apstiprina arī tās lūgums Maskavai apstiprināt tās statūtos nule iekļauto vārdu «neatkarīgā». Taču LPB nodomā nav atšķelšanās no Maskavas patriarhāta, vien vēlme uzsvērt baznīcas neatkarības un autonomijas statusu atbilstoši dokumentiem, kas ir bijuši, gan dibinot LPB pirms 100 gadiem, gan atjaunojot tās statusu pēc Latvijas neatkarības atgūšanas - kanoniskā saikne ar Maskavas patriarhātu, pretēji Ukrainas precedentam, sarauta netiks, jo to nevēlas pati LPB.
Pašlaik nav pamata arī satraukumam, ka nule reģistrētā baznīca, kas sevi dēvē par Latvijas pareizticīgo autonomo Baznīcu Konstantinopoles patriarhāta jurisdikcijā, varēs pretendēt uz LPB īpašumiem pat tad, ja kāda no draudzēm iedomāsies pievienoties jaunajai baznīcai. To nosaka īpašais likums, kas paredz, ka, kādai no draudzēm likvidējoties, tās īpašumus saglabā LPB. Uz LPB tiesību aizsardzību speciālajos likumos norāda arī Satversmes tiesa, bet likumu grozīt Saeima pašlaik neplāno, kaut arī LPB ir ieinteresēta to pieskaņot Satversmes tiesas nolēmuma radītajai situācijai.
Jaunās pareizticīgās baznīcas dibinātājs V. Kontuzorovs gan cenšas pierādīt, ka viņa baznīca ir tieša pēctece tai Latvijas pareizticīgajai baznīcai, kas starpkaru periodā Konstantinopoles paspārnē Latvijā darbojās dažus gadus līdz padomju okupācijai, kad LPB atkal nonāca Maskavas patriarhāta paspārnē. Taču eksperti norāda, ka ne kanoniski, ne juridiski LPB nav atdalāma no Maskavas patriarhāta. Turklāt šis jautājums, ja tas aktualizēsies, abām baznīcām būs jārisina speciālās tiesas ceļā.
Vēl vairāk. Jaunās baznīcas dibinātājs, kas par šādu iespēju cīnījies daudzus gadus, līdz daudzpakāpju prāva nonāca līdz Satversmes tiesai, nekādi nav uzskatāms par piederīgu jelkādai pareizticīgo baznīcai tās tradicionālajā izpratnē.
Proti, V. Kontuzorovs ir viens no retajiem, kas pēdējo simts gadu laikā izslēgts no baznīcas. 1999. gadā Latvijas pareizticīgās baznīcas koncils, piedaloties 117 likumīgiem delegātiem, noklausījās ziņojumu par bijušā baznīcas kliriķa un mūka Viktora Kontuzorova antikanonisko darbību. Koncils konstatēja, ka V. Kontuzorova darbība ir pretrunā ar Svētajiem Rakstiem un kanoniem, Vispasaules pareizticīgās (ortodoksālās) baznīcas iekšējo nolikumu un Latvijas pareizticīgās baznīcas statūtiem. Tādējādi koncils vienbalsīgi nolēma ekskomunicēt mūku no Vispasaules pareizticīgās baznīcas.
Tas tika paziņots visiem pasaules pareizticīgo baznīcu virsganiem, ieskaitot Konstantinopoles patriarhu. Paziņojumā minēts, ka anatēmas mērķis ir attīrīt baznīcu no sārņiem.
Taču cilvēktiesību un Satversmes izpratnē arī V. Kontuzorovam ir tiesības dibināt baznīcu un reģistrēt Uzņēmumu reģistrā, ja vien tās nosaukums ir nepārprotami atšķirīgs no jau eksistējošām baznīcām. Saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu «valsts neiejaucas privāto personu reliģiskās pārliecības paušanā, ciktāl tas nesāk apdraudēt sabiedrisko drošību un publisko kārtību». Savukārt sabiedriskās drošības sargāšana jau ir Valsts policijas un specdienestu kompetencē.
