Tiesībsargs vērsies tiesā par sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra neatbilstību Satversmei

Tiesībsargs Juris Jansons ir vērsies Satversmes tiesā par Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (VSNP) apmēra neatbilstību Satversmei, pastāstīja Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.

Siliņa uzsvēra, ka VSNP ir regulāri izmaksājams valsts sociālais pabalsts cilvēkiem pensijas vecumā un pilngadīgiem cilvēkiem ar invaliditāti, kuri nevar saņemt sociālās apdrošināšanas sistēmas sniegto atbalstu un kuri pamatotu iemeslu dēļ nespēj patstāvīgi gūt ienākumus. Šī pabalsta mērķis ir nodrošināt attiecīgo personu pamatvajadzības - ēdienu, apģērbu, mājokli, veselības aprūpi un obligāto izglītību.

VSNP bāzes apmērs ir 64,03 eiro mēnesī, bet cilvēkiem ar invaliditāti kopš bērnības 106,72 eiro mēnesī. Savukārt atkarībā no personas invaliditātes smaguma VSNP var nedaudz pieaugt - maksimums līdz 138,74 eiro mēnesī, paskaidroja Siliņa.

"Latvija saskaņā ar Pasaules Bankas novērtējumu ir atzīta par valsti ar augstiem ienākumiem. Tādējādi, pamatojoties uz Pasaules Bankas izvērtējumu, Latvijā nabadzības robežvērtībai būtu jābūt 19,79 eiro dienā jeb 594 eiro mēnesī. Neskatoties uz to, atbilstoši Latvijas valdības priekšstatiem pamatvajadzību apmierināšanai jāiztiek vien ar 2,13 eiro dienā, jeb 64,03 eiro mēnesī," sacīts pieteikumā.

Tiesībsarga biroja pārstāve norādīja, ka ar absolūtas nabadzības iztikas līdzekļiem 2018.gada beigās Latvijā bija jāiztiek 3509 cilvēkiem.

Tāpat birojā sacīja, ka Eiropas Komisijas finansētā pētījumā "Budžeta paraugu tīkls" 2015.gadā tika konstatēts, ka mēneša budžets, kas vajadzīgs veselīgam uzturam Latvijā ir 153 eiro vienai personai un 574 eiro ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni.

"Tas tikai nozīmē, ka VSNP nesedz pat visas veselīgai pārtikai nepieciešamās izmaksas, par pārējo pamatvajadzību izdevumu segšanu nemaz nerunājot," uzsvēra Siliņa.

Viņa sacīja, ka pati valdība jau 2014.gadā atzinusi, ka VSNP minimālais apmērs nav pietiekams un līdzīgu viedokli paudušas arī starptautiskās organizācijas.

Siliņa atgādināja, ka šis ir jau otrais pieteikums Satversmes tiesā par tiesību normu, kas ietekmē sabiedrības nabadzību un sociālo atstumtību.

Oktobra sākumā tiesībsargs vērsās Satversmes tiesā, lūdzot noteikt, ka esošais garantētais minimālo ienākumu līmenis ir neatbilstošs Satversmes 1. un 109.pantam. Tiesa ir ierosinājusi lietu pēc šī tiesībsarga pieteikuma.