KM cer, ka valsts ar 8,5 miljoniem palīdzēs sabiedriskajiem medijiem iziet no reklāms tirgus

Kultūras ministrija (KM) pauž cerību, ka valdība un Saeima atbalstīs sabiedriskos medijus iziešanā no reklāmas tirgus, uzsverot, ka mediju videi tas ir nozīmīgs strukturāls risinājums, informēja ministrijā.

Kā ziņots, lai risinātu problēmas Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā (LTV), Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) lūdz sabiedriskajiem medijiem piešķirt vairāk nekā desmit miljonus eiro. NEPLP ir iesniegusi valdībā ziņojumu un priekšlikumus situācijas stabilizācijai, kas ietver arī finanšu pieprasījumus sabiedriskajiem medijiem, aģentūru LETA informēja padomē.

KM Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne stāstīja, ka KM ir iestājusies par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, jo tas ir būtisks risinājums mediju telpas stiprināšanā. Tāpat KM ir iestājusies par pašu sabiedrisko mediju stiprināšanu, paredzot tiem atbilstošu finansējumu.

"2018.gada 20.jūnijā tika pieņemti grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas nosaka sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus ar 2021.gada 1.janvāri. Prioritāro pasākumu pieprasījumos aizstāvam nepieciešamību paredzēt finansējumu jau 2020.gadā, lai sabiedriskie mediji, ņemot vērā satura ražošanas ciklu, var sagatavoties iziešanai no reklāmas tirgus," pastāstīja Grišāne.

KM sabiedriskajiem medijiem - LR un LTV - 2020.gadā pieprasījusi vairāk nekā 8,5 miljonus eiro valsts budžeta finansējuma, pavēstīja ministrijā. Lielāko valsts budžeta pieprasījuma daļu veido finansējums, kas nepieciešams sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus - 2020.gadā tie būtu 7,1 miljoni eiro. Savukārt 1,1 miljons eiro pieprasīts, lai nodrošinātu aktuālos informatīvās vides drošības pasākumus. Tāpat tiek prasīti 300 000 eiro ar Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas plāna īstenošanu saistītiem pasākumiem.

LETA jau ziņoja, ka, grozot Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, no 2019.gada 1.jūlija sabiedriskajiem medijiem ir pilnībā liegts gūt ienākumus no reklāmas pakalpojumu sniegšanas ar kreditēšanu saistītās nozares sadarbības partneriem. Savukārt, grozot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu 2018.gada jūnijā un paredzot sabiedrisko elektronisko mediju iziešanu no komerciālās reklāmas tirgus, tiek pastarpināti sekmēta reklāmas nozares pārorientēšanās uz citām platformām, skaidroja NEPLP.

Minētie tiesību akti ir radījuši būtiskas izmaiņas reklāmas tirgus sadalījumā, izraisot tiešu un pastarpinātu ietekmi 2019.gadā. Ņemot vērā iepriekš minēto, padomes ieskatā ir jāveic arī neatliekami pasākumi 2019.gada rudens sezonas oriģinālsatura raidapjomu nodrošināšanas un stabilizēšanas pasākumu īstenošanai.

NEPLP no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" lūdz piešķirt Latvijas Radio 51 049 eiro un LTV 259 223 eiro studiju aprīkojuma iegādei, kompensējot ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu, izslēdzot kreditēšanas pakalpojumu reklāmas, kā arī Latvijas Radio 129 046 eiro un LTV 254 191 eiro satura stabilizācijai un 2019.gada sabiedriskā pasūtījuma izpildei plānotajā apmērā šā gada pēdējos četros mēnešos.

Lai risinātu situāciju, papildu no 2020.gada valsts budžeta NEPLP aicina atbalstīt līdzekļu piešķīrumu, kompensējot iziešanu no reklāmas tirgus - Latvijas Radio 1,79 miljonu eiro un LTV 5 384 176 eiro apmērā, piešķirt budžeta līdzekļus atlīdzības un kapacitātes stiprināšanai Latvijas Radio 989 000 eiro un LTV 500 000 eiro apmērā, kā arī atbalstīt līdzekļu piešķiršanu programmu izlaides kompleksa (PIK) nomaiņai 1 604 133 eiro apmērā.

NEPLP aicina sagatavot Memoranda projektu starp NEPLP, Kultūras ministru un Ministru prezidentu par sabiedrisko mediju finansējuma paaugstināšanas grafiku atbilstoši Latvijas mediju politikas pamatnostādnēs noteiktajiem 0,17% no IKP, atsevišķi nosakot investīcijām un attīstībai nepieciešamo līdzekļu plānojumu 10% apmērā no iepriekšējā pārskata gada budžeta.