Vērtējot Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu, viedokļus un attieksmi pret dažādiem sociāli ekonomiskiem jautājumiem, jaunākais DnB NORD Latvijas barometrs parāda, ka tikai 14 procentu iedzīvotāju uzskata, ka valsts attīstās pareizā virzienā.
Tāpat pētījums atklāj, ka puse iedzīvotāju kultūras un izklaides pasākumu apmeklēšanai nevar atļauties tērēt ne santīma, tāpēc valstī populārākā izklaide ir televīzijas skatīšanās.
"DnB NORD Latvijas barometra dati liecina, ka sabiedrībā vērojams optimisma pieaugums par ekonomisko situāciju valstī. Cerams, ka tuvākajā laikā tas izpaudīsies arī patēriņa pieaugumā, lai gan reāli pašlaik tas nav novērojams. Cilvēki vēl nav gatavi atlicināt vairāk naudas patēriņam, bet tas savukārt bremzē ekonomikas attīstību. Tirgū valda tendence izvēlēties lētākas preces un pakalpojumus, bet iedzīvotāji vēl nav gatavi maksāt par papildu pakalpojumiem ar augstāku pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka vēl kādu laiku uzņēmējiem būs jāturpina samazināt savas izmaksas, optimizēt darbību un uzlabot komercpiedāvājumus," uzskata SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
Joprojām viskritiskāko viedokli iedzīvotāji pauduši par iespējām atrast labu darbu Latvijā. 87 procenti respondentu uzskata, ka šādas iespējas ir sliktas, un tikai viens procents – ka labas. "Lai gan iedzīvotājiem optimisms par kopējo situāciju valstī ir audzis, tas nav attiecināms uz cilvēku cerībām atrast darbu, kur arvien vēl valda samērā liels pesimisms. Šajā ziņā rezultāti ir mazliet pretrunīgi, ko, iespējams, var saistīt ar faktu, ka ir lieliska vasara un sācies priekšvēlēšanu laiks ar visiem no tā izrietošajiem solījumiem par labāku dzīvi," piebilst J. Gulbis.
Pārsteidzoša ir pētījuma daļa par izklaidi un kultūru. 41 procents norāda, ka cenšas rast iespēju apmeklēt kultūras pasākumus bez maksas, un 26 procenti vienmēr meklē labāko piedāvājumu, taču 74 procenti brīvo laiku pavada pie televizora. "Tie skatās ierasto televīziju, kur dominē itin labas kvalitātes krievu filmas, kas slavina Krievijas impēriju pat tās sabrukumā. Tas neapšaubāmi krieviskajai domāšanai tuvina ne tikai krievvalodīgos iedzīvotājus, bet arī trūcīgos latviešus. Savukārt pārtikusī tautas daļa un vidējais slānis izklaidei atļaujas maksāt ne vairāk kā 50 santīmu dienā jeb apmēram tik, cik maksā avīze kioskā. Otrs puslats paliek kultūrai," uzskata Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis profesors Gundars Ķeniņš-Kings.
Savukārt Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe ir pārliecināts, ka sabiedrībā vienmēr būs daļa cilvēku, kuriem kultūras norises neinteresē. "Šādu fenomenu var skaidrot ar nepietiekamu audzināšanu ģimenē, jo tieši šajā vidē cilvēks iegūst kultūras pamatus, savukārt turpmākās dzīves laikā to ietekmē draugu un interešu loks. Grupā, kas netērē līdzekļus kultūrai, ietilpst arī daļa pensionāru un invalīdu. Viņi labprāt gribētu apmeklēt kultūras pasākumus, taču dažādu iemeslu dēļ – nepietiek līdzekļu, veselības problēmas vai problēmas nokļūt līdz pasākuma norises vietai – nevar to atļauties," norāda E. Vērpe.