Armija zaudē virsniekus

 

Šā gada sešos mēnešos dienestu armijā atstājuši jau 105 virsnieki – trīsreiz vairāk nekā līdz šim visa gada laikā. Ļoti, ļoti pieticīgi rēķinot, tas nozīmē, ka armija šogad zaudējusi vairāk nekā vienu miljonu virsnieku apmācībā ieguldīto latu.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube neilgi pēc stāšanās amatā norādījis uz satraucošu, bet acīmredzamu faktu – armija zaudē kvalificētus karavīrus, jo daļa no viņiem dodas prom labāka atalgojuma un iespēju meklējumos. Šogad no dienesta NBS atvaļinājušies vairāk nekā simt virsnieku, bet pirms tam – vidēji 50 virsnieki gadā. Armijas masveida pamešana sākās pērn, kad tai ievērojami samazinājās finansējums.

Pēc Aizsardzības ministrijas (AM) sniegtās informācijas, armijā un AM pakļautajās struktūrās dien 1153 virsnieki (līdz šā gada 1. jūlijam). No 105 šogad atvaļinātajiem virsniekiem 15 līgumu ar armiju pārtraukuši pirms termiņa (pusēm vienojoties), 10 sasnieguši maksimālo vecumu dienestā, 13 atvaļināti veselības stāvokļa dēļ, 10 – sakarā ar vienības reorganizāciju, četri – citu iemeslu dēļ. Lielākā daļa virsnieku – 53 no kopējā skaita – atvaļinājušies sakarā ar līguma termiņa beigām. Ar viņiem līgums netika slēgts uz jaunu termiņu, kaut gan vecuma dēļ karavīrs vēl varētu dienēt bruņotajos spēkos. To noteikusi gan virsnieka paša vēlme, gan izvērtējums par viņa iepriekšējo dienesta gaitu un atbilstību dienestam noteiktajām prasībām.

Kā Neatkarīgajai stāstījuši vairāki karavīri, nereti viņi piespiesti pamest armiju, jo liegta pielaide klasificētajai informācijai. Ja tādas nav, dienests jāatstāj. NBS pamato, ka šādas represijas saistītas ar karavīra pārkāpumiem, īpaši, ja tie izdarīti atkārtoti.

Satraucošāka par šiem skaitļiem ir tendence, ka armijā trūkst pieredzējušu vecāko virsnieku – majoru, pulkvežleitnantu un pulkvežu. AM Preses nodaļas vecākā referente Sandra Brāle informē, ka pašlaik vērojams jaunāko virsnieku (leitnants, virsleitnants, kapteinis) pārsvars un šie virsnieki aizpilda arī augstākas dienesta pakāpes amatus. Viņiem cits nekas neatliek, jo atbilstoši struktūrā noteiktajai, piemēram, majoru amatu skaita, proporcijai bruņotajos spēkos dien tikai 51 procents karavīru majora dienesta pakāpē. To varot izskaidrot ar faktu, ka NBS reformas laikā dienestu atstāja galvenokārt majori un pulkvežleitnanti ar pakāpēm atbilstošu izglītību, sagatavotību, dienesta pieredzi un kompetenci. Tāpēc šobrīd, neskatoties uz lielo jaunāko virsnieku skaitu, vienībās ir virsnieku trūkums, uzsver S. Brāle.

AM atzīst, ka risks pazemināties kompetences līmenim ilgstoši sagatavotu un augsti kvalificētu vecāko virsnieku trūkuma dēļ ir viena no aktuālākajām problēmām. Turklāt bruņotajos spēkos nav iespējams vecāko virsnieku amatos iecelt tikko militāro karjeru sākušu jaunieti. Lai iegūtu katru nākamo dienesta pakāpi, ne tikai jādien noteikts gadu skaits, bet nepieciešama arī profesionālā pieredze, sagatavotība, atbilstoša militārā un civilā izglītība, kā arī kompetence aizsardzības nozarē. Piemēram, lai sagatavotu vecākā virsnieka pirmo pakāpi – majoru –, vajadzīgi 13 līdz 16 gadi.

Virsnieka aiziešana no armijas rada arī ievērojamus materiālos zaudējumus. Lai jaunākais virsnieks saņemtu kapteiņa dienesta pakāpi (sākot ar mācībām, kandidāta kursiem, studijām Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un beidzot ar jaunākā štāba virsnieka kursu), viņā tiek ieguldīti 10 037 lati. Virsnieku sagatavošana darbam Jūras spēkos un Gaisa spēkos ir trīs līdz desmit reizes dārgāka, informē S. Brāle.