Prokurors neapmierināts ar debašu runu par arestēto mantu

© F64

T.s. Lemberga prāvā piecu dienu garo debašu runu noslēdza krimināllietā aizskartās mantas īpašnieces Līgas Lembergas advokāts Māris Grudulis. Kolīdz aizstāvis mantas jautājumā pievērsās Šveices likumdošanai, prokurors Juris Juriss lēca kājās, prasot tiesai, lai advokātam liegtu turpināt debašu runu.

Lietas būtība, kādēļ L. Lembergas advokātam bija jāuzstājas ar debašu runu, ir sekojoša. L. Lembergai piederošā manta kriminālprocesā tika arestēta 2007. gada decembrī. 2008. gadā prokurori atzina, ka L. Lembergas manta nav noziedzīgi iegūta, un atcēla tai arestu, uzskatot to par viņai piederošu. Neraugoties uz atcelto arestu, mantas glabātājs krimināllietā Šveices advokāts Rudolfs Meroni šo mantu īpašniecei neatdod.

Puse mantas

Kā izriet no tiesu debatēs teiktā, prokurori kļūdaini noteikuši L. Lembergai piederošās mantas apjomu, kas ir lielāks nekā apsūdzībā minētais un sastāda pusi, nevis prokuroru noteikto vienu trešo daļu no arestētās mantas.

Runājot par debašu runas būtību, M. Grudulis Neatkarīgajai skaidroja: «Problēma slēpjas tajā apstāklī, ka prokurori arestēto mantu jau 2007. gadā nodevuši glabāšanā Meroni, kurš tā vietā, lai atdotu Līgai Lembergai piederošo mantu, ir to nodevis īpašumā paša kontrolē esošām uzņēmējsabiedrībām. Turklāt viņš šīs uzņēmējsabiedrības padarījis par mantas īpašnieku, kā rezultātā pats R. Meroni rīkojas ar Līgas Lembergas mantu kā ar savējo. Jau 2017. gadā Līga Lemberga vērsās tiesā ar iesniegumu nodrošināt viņai piederošās mantas atgriešanu, tomēr tiesa viņas lūgumu atstāja bez izskatīšanas, nosakot, ka lūgums tiks izskatīts vienlaikus ar sprieduma taisīšanu kriminālprocesā. Visu šo laiku Līgas Lembergas manta atrodas Meroni kontrolēto kompāniju rīcībā.

Debašu runā es analizēju lietā esošos pierādījumus, kuri viennozīmīgi pierāda gan mantas piederību, gan to, ka Meroni nepamatoti šo mantu neatdod Līgai Lembergai. Debašu runas argumenti bija tik skaidri un nepārprotami formulēti, ka valsts apsūdzības uzturētājs izteica tiesai lūgumu neļaut tos rakstveidā pievienot lietas materiāliem. Protams, ka tiesa šo lūgumu noraidīja.»

Juriss kļūst nervozs

Pirmajā reizē, kad J. Juriss mēģināja pārtraukt debašu runu, savu vēlmi prokurors argumentēja ar to, ka viņam ir šaubas, vai L. Lembergai pieder manta, un ka neesot skaidrs, tieši par kādu mantu advokāts runājot. Tāpat prokurors pauda vēlmi noskaidrot, no kurienes tā manta radusies, ar to liekot manīt, ka divdesmit gadu ieilgušajā kriminālprocesā Ģenerālprokuratūras prokuroriem to tā arī nav izdevies noskaidrot. Pēc prokurora teiktā, advokātam debašu runā esot jāpieturas tikai pie krimināllietā pārbaudītajiem pierādījumiem.

M. Grudulis prokuroram atbildēja: «Pirmām kārtām es vēlos nomierināt valsts apsūdzības uzturētājus. Es atsaukšos tikai uz lietā pārbaudītajiem pierādījumiem, un es neatsaukšos ne uz vienu pierādījumu, kas lietā nav pārbaudīts. Tikai un vienīgi. Ja es nokļūdīšos, tad tiesai ir tiesības man norādīt, ka es atsaucos uz pierādījumiem, kuri lietā nav pārbaudīti, vai arī tiesa var atjaunot izmeklēšanu un tad runāt par tiem pierādījumiem. Bet es neatsaukšos ne uz vienu pierādījumu, kas lietā nav pārbaudīts. No otras puses, nomierinot valsts apsūdzības uzturētājus, es atsaukšos uz pierādījumiem un paskaidrošu, kā šie pierādījumi pierāda šo mantas izcelsmi - viņas piederību Līgai Lembergai. Mazliet pacietības. Es saprotu, ka prokurori to grib dzirdēt šodien, bet šodien varbūt vēl nē. Attiecībā par arestēto mantu - ļoti interesanta konstrukcija no valsts apsūdzības uzturētāju puses ir par to, kad Līgai Lembergai arestētā manta ir no šā aresta atbrīvota. Godātā tiesa, Līga Lemberga jau ir iesniegusi lūgumu šajā lietā, kurā viņa paskaidro, ka šī manta, kas ir arestēta kā Aivaram Lembergam piederoša, patiesībā ir viņai piederoša manta, un to es arī savā debašu runā pierādīšu, atsaucoties uz lietā esošiem un pārbaudītiem pierādījumiem. Trešais arguments un pēdējais, ko es gribētu minēt šā lūguma sakarā, ir jautājums par to, ka prokuroriem - man tā vismaz šķiet, es ceru, ka kļūdos - ļoti nepatīk, ka es atsaucos uz likumiem, jo viņi savās apsūdzībās, savās runās faktiski neatsaucās uz likumiem; viņi vēlas parādīt, ka, ja kādi citi par to liecina, tad tas tā arī ir. Mans uzdevums ir pierādīt pretējo. Mans uzdevums ir pierādīt to, ka mantas izcelsme, atvainojiet, tiesa, es lietošu tādu tēlainu piemēru - mantas izcelsme, tas nav praktisks jautājums, faktiskas dabas, tas ir juridisks jautājums. Ja kaķenei kūtī piedzimst kaķēni, nepietiek, ka govs, cūka un vistas par to liecina. Kūtī ar kaķēniem tā var būt, bet attiecībā ar mantu ir nepieciešams noskaidrot likumus, kas šajā lietā ir piemērojami, nepieciešams noskaidrot šo juridisko pamatojumu. Par šo juridisko pamatojumu es tad šodien arī vēl stāstīšu, kaut gan jau konkrētāk, precīzāk, pievēršoties konkrētām attiecībām. Godātā tiesa, es uzskatu, ka tā ir pareiza kārtība. Jums arī, izlemjot šo lietu, būs jāpamatojas uz tiesību normām. Ļaujiet man tās, lūdzu, nolasīt.»

Tiesa nelokāma

Tiesnesis Boris Geimans: «Skaidrs! Tā, neliels pārtraukums uz piecām minūtēm.»

Pēc pārtraukuma tiesnesis B. Geimans: «Tā, sēdieties, lūdzu! Tā, es piekrītu principā advokāta teiktajam, ja. Jūs varat turpināt!»

Grudulis: «Paldies, godātā tiesa!»

Aivars Lembergs: «Godātā tiesa, drīkst?»

Geimans: «Nē, nedrīkst, piedodiet.»

Lembergs: «Nē, nu, godātā tiesa, es - 506. pants neparedz prokuroram tiesības pārtraukt debašu runu. Tikai tiesas priekšsēdētājs. Nu, vajag izlemt, kurš ir tiesas priekšsēdētājs un kurš ir prokurors.»

Geimans: «Skaidrs! Jūs tagad arī pārtraucat!»

Lembergs: «Jā, bet nu 506. pants, atvainojiet?»

Geimans: «Paldies! Paldies!»

Lembergs: «Es izsaku lūgumu tiesai ievērot Kriminālprocesa likuma normas.»

Geimans: «Paldies! Sēdieties, lūdzu! Tā, varat turpināt, lūdzu.»

Grudulis: «Paldies!»

Pēc šā debašu runas pārtraukšanas mēģinājuma sekoja vēl divi. Taču arī ar tiem J. Jurisam neizdevās mainīt tiesas viedokli. Gluži pretēji, prokurora aktivitāte tiesā pat uzjundīja nelielas dusmas, un, to pamanot, J. Juriss nomierinājās.

Tiesa noteica, ka 1. aprīlī debašu runa jāuzsāk A. Lemberga advokātei Irinai Kaukei.

Latvijā

Šobrīd norit balsošana par titulu "Gada Eiropas cilvēks Latvijā". Par titulu sacenšas trīs cilvēki - Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, animācijas filmas "Strume" režisors Gints Zilbalodis un Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne. Valsts prezidents šajā saistībā vēries ar lūgumu pie sabiedrības.

Svarīgākais