Svētdiena, 14.aprīlis

redeem Gudrīte, Strauja

arrow_right_alt Pasaulē

NATO valstis ir nobažījušās par situāciju Ukrainā

© depositphotos.com

NATO izstrādā plānus par piecu gadu militārās palīdzības pakotnes nodrošināšanu Ukrainai 100 miljardu ASV dolāru apmērā, lai pasargātu to no "politisku pārmaiņu vējiem" iespējamas Donalda Trampa otrās prezidentūras gadījumā, ziņoja laikraksts "Financial Times" (FT).

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir izteicis priekšlikumu par tā saukto "Misiju Ukrainai" ("Mission for Ukraine"), ko trešdien apspriedīs NATO valstu ārlietu ministri. Saskaņā ar piecu alianses diplomātu teikto, kas ir informēti par šo plānu, tas paredz koordinēt atbalstu apmēram 100 miljardu dolāru apmērā, ko apņemtos sniegt 32 NATO dalībvalstis.

Stoltenbergs ierosinātais plāns būtu līdzeklis "šī mehānisma pasargāšanai no politisko pārmaiņu vējiem", sacīja par viņa izteikumiem informēti cilvēki. Ja plāns tiks apstiprināts, tas arī nodrošinās alianses kontroli pār ASV vadīto Ramšteinas ieroču atbalsta grupu un ļaus tai pārvaldīt letālo ieroču piegādi Ukrainai pirmoreiz kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma 2022.gadā.

Stoltenbergam, kurš šoruden atstās NATO ģenerālsekretāra amatu, ir mērķis panākt vienošanos pirms NATO līderu samita, kas jūlijā notiks Vašingtonā.

"Tā būs Rubikonas šķērsošana. NATO būs loma letāla atbalsta Ukrainai koordinēšanā," sacīja viens no diplomātiem. "Es redzu vienprātības veidošanos un domāju, ka tā tiks panākta, pirms mēs lidosim uz Vašingtonu."

Priekšlikums par šo misiju ir izteikts laikā, kad ASV prezidenta Džo Baidena administrācija pūlas panākt Kongresa piekrišanu militāra atbalsta Ukrainai pakotnei 60 miljardu dolāru apmērā, pret kuru ir atklāti iebildis Tramps, pirms ASV prezidenta vēlēšanām novembrī. Daudzas NATO valstis uzskata, ka nespēja panākt ASV Kongresa piekrišanu šai palīdzībai ir priekšvēstnesis tam, kā ASV politika pret Kijivu mainītos Trampa prezidentūras laikā.

NATO valstis ir nobažījušās par bruņotā konflikta stāvokli Ukrainā, kur Krievija ir atguvusi iniciatīvu, pārspējot Ukrainas spēkus karavīru skaita un ieroču daudzuma ziņā.

ASV daļa no šī 100 miljardu dolāru lielā atbalsta būtu ievērojami mazāka par to militārā atbalsta pakotni, kuru vēl nav izdevies pieņemt ASV Kongresā. Notiek debates par ši finansējuma struktūru, un daži uzskata, ka tai vajadzētu būt līdzīgai NATO kopīgā budžeta struktūrai, tātad ASV daļa būtu nedaudz vairāk par 16 miljardiem dolāru.

Plānotā piecu gadu palīdzība ierosināta, lai nodrošinātu ilgtermiņa finansējumu pirms iespējamās Trampa vēlēšanu uzvaras un lai Ukraina gūtu konkrētu labumu no iecerētā samita.

"Ārlietu ministri apspriedīs vislabāko veidu, kā organizēt NATO atbalstu Ukrainai, lai padarītu to stiprāku, paredzamāku un ilgstošāku," sacīja NATO amatpersona, piebilstot, ka diskusijas turpināsies pirms jūlijā paredzētā samita.

Pašlaik lielu daļu no Ukrainai piešķirtajiem Rietumu ieročiem pārvada ASV vadītā Ramšteinas grupa, kas oficiāli pazīstama kā Ukrainas aizsardzības kontaktgrupa un kas regulāri tiekas, lai apspriestu divpusējo piegāžu labāku koordinēšanu.

Divi diplomāti brīdināja, ka Stoltenberga priekšlikumam vajadzīgs visu 32 dalībvalstu atbalsts un, domājams, notiks mēnešiem ilgas sarunas, kuru gaitā šajā priekšlikumā var tikt veiktas izmaiņas.

Ir gaidāma pretestība no tādām dalībvalstīm kā Ungārija, kas ir pret ieroču piešķiršanu Ukrainai, un no tām dalībvalstīm, kuras izturas piesardzīgi pret soļiem, kas nozīmētu vai netieši norādītu uz NATO tiešu lomu bruņotajā konfliktā.

Krievijas diktators Vladimirs Putins ir centies attēlot karu Ukrainā kā karu starp Krieviju un NATO.