Latvijas galvenais uzdevums ir nodrošināt valsts ārējo drošību un nepieņemt neko kā pašsaprotamu, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Viņš skaidroja, ka pēdējie 24 gadi Latvijas ārpolitikā bijuši relatīvi ļoti vienkārši, proti, tikuši definēti valsts mērķi - dalība Eiropas Savienībā (ES), NATO un arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, kas bija kā zināms noslēgums integrācijai rietumu institucionālajā pasaulē. "Mēs šos mērķus sasniedzām, un bija brīdis, kad pēc Prāgas samita 2002.gadā daudzi ar zināmu humoru teica, ka Latvija ir sasniegusi savas vēstures beigas, jo valsts iestājusies NATO un ES, tāpēc valsts būs drošībā," teica ministrs.
Tomēr pēdējie pieci gadi ir radījuši ļoti lielu turbulenci, kur viena otra pašsaprotama lieta pēkšņi vairs nav tik pašsaprotama, uzsvēra politiķis. Viņš vērsa uzmanību, ka 2012.gadā retais spētu iedomāties, ka kāda cita valsts var atņemt citai valstij tās teritoriju, veikt agresiju. "Ja esam uzskatījuši, ka starptautiskās tiesības un starptautiskā kārtība, kāda tā veidojās pēc Aukstā kara, būs mūžīga - tā nav, jo ir pamatīgi izaicinājumi," piebilda Rinkēvičs.
Viņš minēja, ka ASV klātbūtne reģionā un rīcība drošības jautājumu nodrošināšanā ir visaktīvākā, kāda tā bijusi, tomēr vienlaikus redzams, kāda retorika pakāpeniski veidojas starp ASV un Eiropas sabiedrotajiem par aizsardzības izdevumiem. Arī gāzes vada "Nord Stream 2" jautājumā retorika starp ASV un Eiropas valstīm, sevišķi Vāciju, nav tā pati labākā, uzskata ministrs, norādot, ka Latvija "Nord Stream 2" neredz kā biznesa projektu, bet gan enerģētikas ieroci, lai šķeltu ES, un tur viedoklis ar ASV sakrīt.
"Viedokļi atšķiras arī Irānas vienošanās jautājumā, klimata jautājumos un jautājumos par tirdzniecību, kur Latvijas viedokļi ir tuvāk ES pozīcijām. Redzam arī retoriku, kas ik pa brīdim parādās no ES puses, ka nedrīkst paļauties uz ASV, ka ir jāveido Eiropas armija. Šāda veida retorika ir ļoti bīstama. Kādreiz ļoti skaidrais horizonts sāk kļūt arvien vairāk izplūdis un blāvāks," pārliecību pauda politiķis.
Ministrs uzsvēra, ka Latvijai būs jābūt vēl vairāk elastīgai un bieži būs jāuzņemas manevra loma ar vienu būtisku uzdevumu - darīt visu, lai, piemēram, starp ASV un Eiropu pretrunas nevis paplašinātos, bet mazinātos. "Par to esam daudz runājuši Vašingtonā, Berlīnē, Briselē un Parīzē, uzsverot, ka nevēlamies un darīsim visu, lai Latvijai nebūtu jāizvēlas - būt labiem eiropiešiem vai labiem transatlantisko attiecību veicinātājiem," teica politiķis, piebilstot, ka Uzskatu, ka situācija Latvijai un Baltijai kopumā piecu gadu laikā ir kļuvusi sarežģītāka, nekā tā bija pirms desmit gadiem.
"Šobrīd ir pietiekami daudz lietu, par kurām mums vajadzētu bažīties, bet tā nav nekāda problēmu risināšanas metode," pārliecību pauda ministrs, vēršot uzmanību, ka tādēļ ar Baltijas un Ziemeļvalstīm daudz un aktīvi tiekot strādāts, lai savu iespēju robežās veicinātu transatlantiskās attiecības un maksimāli veicinātu ES vienotību. Rinkēvičs arī atzina, ka nevajag iestāties pozā pret vienu vai otru Eiropas valsti, pastāvošu problēmu gadījumā, sākot piemērot sankcijas, bet drīzāk jāmeklē dialogs un risinājums, kurā ES ietvaros būtu zināms līdzsvars starp lielām valstīm un mazām un vidējām valstīm.
"Šobrīd ne tikai Latvija, bet arī daudzas citas valstis "Brexit" kontekstā meklē zināmas jaunas sadarbības formas, kas palīdz nodrošināt drošības, politiskās un ekonomiskās intereses ES un transatlantiskajos ietvaros. Redzu, ka Latvijai drošības jautājumos ir laba sadarbība ar Polijas, Baltijas un Ziemeļvalstu kolēģiem un labs dialogs veidojies arī ar Vāciju. Šis ir neskaidrību laikmets, kurā mūsu galvenais uzdevums ir maksimāli nodrošināt mūsu ārējo drošību un nepieņemt neko kā pašsaprotamu," teica Rinkēvičs.
Lūgts definēt, kas ir ES sadarbības kodols, ministrs skaidroja, ka Latvija jau sen vēlas būt ciešākas sadarbības mehānismā un strādāt kopā tur, kur Latvijai ir intereses. "Šengena, eirozona, aizsardzības sadarbība un cieša sadarbība enerģētikas jautājumos ir tas, ko es definētu kā zināmu kodolu, kur ir Latvija," teica Rinkēvičs, piebilstot, ka aicinājums ir šādā stilā turpināt, proti, kad parādās jaunas iniciatīvas, nevis tās uzreiz noraidīt kā nederīgas, bet strādāt un saprast, vai tas ir Latvijas un Eiropas interesēs.
Viņš vērsa uzmanību, ka saredz vismaz trīs jomas, kurās pilnīgi noteikti Latvijai vajadzētu būt aktīvai. Pirmkārt, kategoriski esot jācīnās pret jebkāda veida protekcionisma atdzimšanu, jo Eiropā protekcionisms atdzimst ne tikai iekšējā tirgus aizsardzības veidolā, bet arī attiecas uz Latvijas uzņēmējiem un uzņēmumiem, kuri strādā citās valstīs. Viņaprāt, darbaspēka izvietošanas direktīvas ļoti sāk izskatīties pēc mēģinājumiem ietekmēt brīvo darbaspēka kustību un pakalpojumu sniegšanu.
Otrkārt, ļoti daudz Latvija var izdarīt digitālā tirgus attīstībā, ko ES līmenī aizsāka tieši Latvijas prezidentūra, sacīja politiķis, piebilstot, ka šajā jomā vēl var ļoti daudz izdarīt. "Treškārt, ir valstis, kuras ļoti aktīvi runā par to - ja 28 valstu līmenī sāksies nopietnāka diskusija vai pat šķelšanās par fiskālo politiku vai parādīsies idejas par eirozonas parlamentu, eirozonas finanšu ministru un kāda veida Eiropas armiju, kas nekur nav populāra ideja, izņemot retoriskā līmenī, tad, visticamāk, ES sadalītos subreģionos," brīdināja Rinkēvičs.
Tas neesot Latvijas interesēs, tomēr, ja tiek pamanītas labas idejas un Eiropas institūcijām jāuzņemas lielāka loma naudas atmazgāšanas novēršanas kontrolē un aktīvākā darbā, tad Latvijai šādās diskusijās jābūt klāt, jāpiedalās un jāpieņem lēmums - vai un kur valsts sevi redz. "Diskusija par kodolu ir aicinājums neatteikties no līdzšinējās prakses, izvērtēt visu un, redzot, ka tas mums der, iesaistīties, pievienoties un būt aktīviem jau no paša sākuma," uzsvēra ministrs.
