Gada nogalē pārskatot statistikas datus, nākas konstatēt, ka Latvija ir stabils Eiropas Savienības līderis noslīkušo cilvēku skaita ziņā. Nemākam peldēt un nemākam rīkoties nestandarta situācijās.
Diskusija par Latvijas iedzīvotāju peldētprasmēm aktualizējās jau vasarā. Tā bija gara, sausa un karsta - kā radīta laika pavadīšanai pie ūdens. Vienā jūlija nogales nedēļā vien noslīka deviņi cilvēki. Līdz šodienai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistikā reģistrēti 117 slīkoņi, bet reālais skaitlis katru gadu ir vēl par 30 līdz 40 lielāks. Glābējus ne vienmēr sauc. Reizēm slīkoni no ūdens izvelk tuvumā esošie atpūtnieki. Tad izsauc ātro palīdzību un morga mašīnu. Reālie slīcēju dati parādās Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) publicētajā iedzīvotāju nāves cēloņu apskatā. Salīdzinājumam - VUGD 2017. gadā reģistrējis 102 noslīkušos, SPKC - 131. Savukārt Eiropas Savienības slīkstošākās valsts statusā Latviju iecēlis centrālais Eurostat birojs: «Latvijā uz 100 000 iedzīvotāju noslīkušo skaits ir visaugstākais Eiropas Savienībā - 6 reizes pārsniedz vidējo rādītāju.» Latvijā 6,1. Vidēji ES 1,1.
Tā ir taisnība, kā slīkoņi pārsvarā ir vīrieši - astoņi no desmit, taču uzskats, ka jauni, gan ir maldīgs. Visvairāk noslīkušo ir vīrieši vecumā no 45 līdz 54 gadiem - 29% no kopējā skaita. Dūša liela, savukārt peldēt un glābties prasmes vājas.
Lielajam slīcēju skaitam Latvijā ir objektīvi iemesli. Mums ir ļoti daudz ūdeņu iekšzemē un gara jūras krasta līnija. Taču nozīmīgu artavu statistikā sniedz zemledus makšķerēšanas un pa plānu ledu staigāšanas tradīcija, kas netiek tik intensīvi piekopta citās Eiropas Savienības valstīs.
Arī tādēļ iedzīvotājiem vajadzētu atbildīgāk izturēties pret savām peldēt un izdzīvot prasmēm ūdenī. Vasarā par to jau sāka runāt peldēšanas treneri. Ka nepieciešama nopietnāka iedzīvotāju apmācības programma. Ka bērni laikus jāradina pie ūdens. Lai viņi vismaz tik daudz zinātu, ka noguris vai krampju pārsteigts peldētājs var apgriezties uz muguras un atpūsties, līdz krīze pāri.
Šobrīd situācija ir neloģiska - ugunsgrēkos, kas ir nesalīdzināmi bīstamāka vide nekā ūdens, iet bojā mazāk cilvēku. Šogad tie ir 80. Pērn 79. Glābēji saskata skaidru korelāciju starp noslīkušo skaitu un to, kādi ir laikapstākļi. Cilvēki biežāk slīkst, piemēram, kad pēc gara pavasara iestājas karstuma vilnis. Gaiss un prāts sakarsis, ūdens vēl auksts. Kad krampji sarauj, nezina kā rīkoties. Arī alkohola lietošana pie ūdeņiem pastiprina risku. Kaut gan peldēšanas instruktori atzīst - cilvēks, kurš māk peldēt, arī dzērumā krastā izkūļāsies. Bet nepratējs, visticamāk, noies pa burbuli. Daudzām dzīvībām bīstama ir arī silta ziema. Tāda kā pašlaik. Jo ledus trausls un liela iespēja ielūzt. Bieži vien ziemas slīkoņi noguļ zem ledus līdz pat pavasarim. Dažus tomēr izvelk uzreiz. Pirms nedēļas Amatas novadā vietējiem aizdomīgs likās ezera krastā pamestais velosipēds un makšķernieka krāmi. Ezerā uz ledus arī veste mētājusies. Izsaukuši glābējus, tie pārmeklējuši ūdenstilpi un slīkoni atraduši. Skaidrs, ka makšķernieks ielūzis, pats nav spējis izrāpties.
Arī rīcībai šādās situācijās cilvēki ir jāapmāca. Izglītības un zinātnes ministrija jaunajā mācību saturā peldētapmācību iekļauj nevis kā sportu, bet nepieciešamu dzīves un izdzīvošanas prasmi. Taču šī plāna īstenošanu apgrūtina fakts, ka ne visām skolā ir pieejams peldbaseins. Tas nozīmē, ka atbildība par savu atvašu spēju izdzīvot ūdenī jāuzņemas vecākiem. Un arī pašiem jāmāk nenoslīkt. Pagaidām tas neizdodas pārlieku daudziem.
Slīcēju statistika
Dati: SPKC
