Latviju nomelno sorosieši kopā ar ždanokiešiem
 
©F64

Tiesībsargs Juris Jansons šā gada 9. augustā izplatīja paziņojumu, ka divas Latvijā reģistrētās nevalstiskās organizācijas – Latvijas Cilvēktiesību centrs un Latvijas Cilvēktiesību komiteja – sniedz neprecīzu un pat melīgu informāciju ANO, tādējādi, iespējams, apzināti nomelnojot Latvijas valsti.

Savukārt Neatkarīgā, izpētot publiski pieejamo informāciju par šīm organizācijām, secina, ka abas tiek finansētas no ārvalstīm - viena dibināta un uzturēta par Džordža Sorosa naudu, savukārt otru dibinājusi politiķe Tatjana Ždanoka kopā ar domubiedriem, un tai naudu pavisam oficiāli dod Krievija.

«Diskriminētie» čigāni un nepilsoņi

Tiesībsargs paziņoja, ka melīgā informācija sniegta ANO Rasu diskriminācijas novēršanas komitejai. Šajā komitejā 8. augustā un 9. augustā Ženēvā tika izvērtēts ziņojums arī par Latviju, kuru bija iesniegušas Latvijas valsts institūcijas. ANO komitejai alternatīvos ziņojumus bija iesniegušas arī Latvijas Cilvēktiesību komiteja un Latvijas Cilvēktiesību centrs. Par šiem alternatīvajiem ziņojumiem Latvijas tiesībsargs pauda sašutumu, vērtējot tos tostarp arī kā «klaji melīgus».

Pēc tiesībsarga domām, nepatiesa informāciju ANO sniegta par Latvijas valsts attieksmi pret etnisko grupu čigāniem vai, kā viņus tagad daži dēvē, romiem. Paši viņi sevi dēvē gan tradicionāli par čigāniem, gan pa jaunam. Piemēram, atbilstīgi Uzņēmumu reģistra (UR) datu bāzei Firmas.lv, šobrīd darbojas organizācijas ar šādiem nosaukumiem - Latvijas Čigānu Nacionālā kultūras biedrība, Latvijas Čigānu biedru apvienība un augstākā čigānu padome, Romu kultūras centrs.

Savukārt tiesībsargs raksta: «Romu tiesību jautājumā tiesībsargs jau kopš 2011. gada sadarbojas ar Starptautisko Romu Apvienību, kas ir viena no lielākajām romu tiesību un interešu aizstāvošajām organizācijām pasaulē. Ar šo organizāciju tiesībsargam noslēgts sadarbības memorands, turklāt 2017. gada 20. oktobrī tiesībsargs saņēmis apvienības atzinību par viņa ieguldījumu romu kultūras un vēstures attīstībā.»

Tāpat nepatiesa informācija sniegta par gadu desmitiem Krievijas Federācijas oficiālās varas sildīto nepilsoņu tēmu. «Tiesībsarga birojs gadiem ilgi skaidro starptautiskajām iestādēm konkrētas lietas, piemēram, ka Latvijas nepilsoņi nav bezvalstnieki, bet te pāris grupiņas cilvēku to vienkārši norok, apgalvojot pilnīgi pretējo. Skumji un absolūti nepieņemami man kā tiesībsargam ir arī tas, ka ANO Komiteja uzticas šādām cilvēktiesību aizsardzības organizācijām, nepārbaudot informācijas patiesumu,» paziņoja J. Jansons.

Sorosa naudas straumīte

Biedrības Latvijas Cilvēktiesību centrs pirmsākumi meklējami Sorosa fonda-Latvija (SFL) Cilvēktiesību un etniskās saskaņas programmā - kādu laiku līdztekus pastāvēja minētā organizācija un reāli darbojās bagātīgi finansētā Sorosa programma. Bet tad 2001. gadā Latvijas cilvēktiesību un etnisko studiju centra septiņi biedri (tostarp bijušais eirokomisārs, tolaik SFL struktūrvienības direktors Nils Muižnieks, pašreizējais Attīstībai/Par premjera kandidāts Artis Pabriks, pašreizējās Latvijas Cilvēktiesību centra vadītājas Anhelita Kamenska un Ilze Brands-Kehris, kura UR reģistrēta ar vārdu Ilze Marianne Brande-Kehre) nolēma, ka paraksta tiesības organizācijas vārdā tiek piešķirtas augšminētās SFL programmas direktoram N. Muižniekam. Savukārt tālaika SFL izpilddirektore Vita Anda Tērauda (šobrīd - partijas Attīstībai/Par izpilddirektore) parakstīja izziņu, ka Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs juridiski reģistrējams SFL telpās Rīgā, Alberta ielā 13. Respektīvi - organizācija un SFL programma it kā apvienojās, it kā norobežojās.

Organizācija arī vēlāk uzturēta par Džordža Sorosa naudu. Piemēram, 2001. gadā centram SFL devis 173 639 latus, bet Sorosa struktūrvienību starptautiskā centrāle Atvērtās sabiedrības institūts (OSI) - 34 071 latu. 2002. gadā centrs no SFL saņēmis 104 925 latus, bet 2003. gadā - 73 809 latus un no OSI - 58 300 latus utt.

Šobrīd Latvijas Cilvēktiesību centra amatpersonas ir Anhelita Kamenska, Juris Rozenvalds, Ēriks Svanidze un Ilze Marianne Brande-Kehre. Biedrības 2017. gada pārskats liecina, ka pārskata periodā ieņēmumi bijuši 130 145 eiro, izdevumi - 168 422 eiro. Gada pārskatā nav atšifrēts, no kādām Sorosa struktūrvienībām, juridiskām vai fiziskām personām finansējums ir iegūts.

Dokuments

Naudu ņemam, bet sorosieši neesam

2016. gadā Latvijas Avīze publicējusi galvenā redaktora, Latvijas žurnālistikas patriarha Voldemāra Krustiņa un pašreizējās Saeimas priekšsēdētājas, tolaik vēl žurnālistes Ināras Mūrnieces interviju ar I. Brands-Kehri. Kā redzams, publikācijā atklātais aktualitāti nav zaudējis arī šobrīd.

«V. Krustiņš: - Pēdējā laikā politiķi un prese īpašu uzmanību pievērš sabiedriskajām jeb nevalstiskajām organizācijām, bet jo īpaši tām, ko finansē Džordžs Soross un kas pārstāv viņa uzskatus. Vai jūs sevi pieskaitāt pie sorosiešiem?

I. B-K.: - Nosacīti - tas atkarīgs, ko ar to saprot. Bet nez vai spēšu atbildēt, ja man vaicāsiet par Džordžu Sorosu vai viņa uzskatiem. Latvijas Cilvēktiesību centrs nav Sorosa organizācija, un nekādas konkrētas saistības ar Džordžu Sorosu mums nav.

I. Mūrniece: - Sorosa fonds jūs taču atbalsta?

I. B-K.: - Latvijas Cilvēktiesību centru finansē dažādi avoti, un šobrīd lielākais no tiem ir Eiropas Savienība. Protams, Latvijas Cilvēktiesību centrs bez Sorosa finansējuma nebūtu ne dibināts, ne izdzīvojis. Priecājos, ka mums ir gan idejiskais, gan finansiālais atbalsts.

V. Krustiņš: - Sorosa fonds Latvijā ienāca ar noteiktu fonda dibinātāja un idejiskā pamatlicēja uzskatu sistēmu, popularizē atvērtās sabiedrības ideju. Vai idejas, ko virza jūsu vadītais centrs, būtiski atšķiras no Džordža Sorosa aprakstītās atvērtās sabiedrības idejām?

I. B-K.: - Jā, Latvijas Cilvēktiesību centrs saņem materiālu atbalstu no Atvērtās sabiedrības institūta Budapeštā, kas arī ir viena no Sorosa institūcijām. Patiešām, idejas, kurām seko Latvijas Cilvēktiesību centrs, arī lielā mērā balstās idejā par atvērtu sabiedrību. Tātad mūsu idejas vismaz daļēji sakrīt ar Sorosa idejām un tām, ko pauž viņa subsidētās institūcijas. Bet es nekad neesmu ticējusi, ka viena cilvēka uzskatiem vai uzskatu sistēmai, ko popularizē kāda atsevišķa struktūra, vajadzētu pievērst tik lielu nozīmi! Neesmu lasījusi arī Sorosa grāmatas. Neesmu gatava savu vērtību sistēmu ielikt kāda cita cilvēka vērtību sistēmā. Tas būtu pretēji maniem uzskatiem par demokrātiju un plurālismu. Tā ka es nesaprotu, ko nozīmē būt par sorosieti...»

Finansējums ar Putina pavēli

Biedrība ar pilno nosaukumu Cilvēktiesību līgu starptautiskās federācijas Latvijas Cilvēktiesību komiteja dibināta 1995. gadā. Tās amatpersonas šobrīd - Tatjanas Ždanokas vadītās partijas Latvijas Krievu savienība aktīvisti Vladimirs Buzajevs, Aleksandrs Kuzmins un Natālija Jolkina. Biedrība aģitē par tiesībām arī nepilsoņiem piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās. Šī biedrība, atšķirībā no sorosiešiem, neslēpj savus finansētājus. 2017. gadā biedrību finansējušas četrdesmit fiziskas personas, ziedojot no 25 līdz 70 eiro katra, un divas juridiskās personas - Latvijā reģistrētā Pilsoņu un nepilsoņu sabiedrība ar 300 eiro un Krievijas Federācijā reģistrētais Fond podģeržki i zašķiti prav sooķečestveņņikov (Tautiešu tiesību aizstāvju un atbalsta fonds), ziedojot 31 944 eiro ar norādi «noteiktam mērķim». 2017. gadā organizācijas ieņēmumi bijuši 41 827 eiro, izdevumi - 41 421 eiro.

Krievijā reģistrētais Tautiešu tiesību aizstāvju un atbalsta fonds dibināts 2011. gadā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēli. Fonda pārvaldes padomes priekšsēdētājs šobrīd ir Krievijas ārlietu ministra vietnieks Grigorijs Karasins. Padomes locekļi - Krievijas Valsts domes kultūras komitejas priekšsēdētājs Grigorijs Ivļevs, Krievijas valsts aģentūras Rossotrudiņčestvo vadītājs Konstantīns Kosačovs, Starptautiskās juristu savienības priekšsēdētājs Aleksandrs Kudimovs un Krievijas ārlietu ministrijas ārvalstīs dzīvojošo tautiešu lietu departamenta priekšnieks Anatolijs Makarovs.