Baltijas jūra bīstami uzkarst
Ilgstošais karstums uzsildījis arī Baltijas jūras ūdeņus, un tuvāko nedēļu laikā varētu tikt sasniegti vai varbūt pat pārsniegti līdz šim fiksētie rekordi. Jau tagad ūdens virsmas temperatūra ir par vairāk nekā pieciem grādiem lielāka nekā ilggadējie vidējie rādītāji. Šāda anomālija novedusi pie daudz intensīvākas zilaļģu savairošanās nekā citkārt, un tās nav vienīgās izmaiņas, ar ko nākas un vēl nāksies saskarties, ir pārliecināti zinātnieki.
Baltijas jūras lielākajā daļā ūdens virsējie slāņi sasiluši no plus 18 līdz 24 grādiem. Tikai dažviet ūdens ir vēsāks, tā trešdien Vidzemes un Kurzemes rietumu piekrastē ūdens temperatūra vietām nepārsniedza plus 14 grādu, ko nesa ilgstošs sauszemes vējš. Tiek prognozēts, ka tuvākajās divās nedēļās Baltijas jūrā varētu tikt pārspēti iepriekšējos gados fiksētie rekordi, pieļauj Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas hidrologs Andrejs Zubaničs. Šobrīd līdz augstākajiem rādītājiem Baltijas jūras rietumu piekrastē vēl pietrūkst dažu grādu. Visā novērojumu vēsturē ir bijuši gadi, kad ūdens gan jūras piekrastē, gan līcī uzkarsis līdz plus 25-28 grādiem. Daudz kas esot atkarīgs no vēja, kas nes siltās ūdens masas uz vai no krasta.
Meteorologi prognozē, ka tik silti ūdeņi vasaras beigās, rudenī un ziemā, virs siltās jūras ienākot vēsam gaisam, var radīt pastiprinātu mākoņu veidošanos un atkarībā no vēja virziena vietām piekrastē atnest ļoti spēcīgus nokrišņus. Tas var veicināt arī stiprāku vētru rašanos.
Ilgstošais karstums radījis arī labvēlīgus apstākļus zilaļģēm, kuras īpaši savairojušās Baltijas jūras centrālajā daļā. «Svarīgi zināt, cik ilgi šāda anomālija turpināsies. Šobrīd tā nesusi tik intensīvu tā saukto ūdens ziedēšanu, kāda tā nav bijusi citkārt,» norāda Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Jūras ekoloģijas laboratorijas vadītāja Elmīra Boikova. Viņa atgādina: ja citas aļģes jau pie plus 20 grādiem pārstāj vairoties, tad šīm sugas pārstāvēm tas neskādē. Turklāt zilaļģēm atšķirībā no sugas māsām ir pilnīgi vienalga, kuros ūdens slāņos ir slāpeklis (un vai vispār tas ir), no kā tās barojas, tās to var paņemt no atmosfēras. Galu galā zilaļģes pārmāc visu citu savā apkārtnē, intensificējot mirušo - bezskābekļa - zonu veidošanos ūdeņos, turklāt izdala toksīnus, kas lielā vairumā var radīt alerģiju peldētājiem. «Viss ir kopsakarā: ja kaut kā ir pārāk daudz, cieš citi, tāpēc tik svarīgs ir līdzsvars it visā,» uzsver E. Boikova. Turklāt Baltijas jūras aizaugšanu veicina tas, ka tā ir salīdzinoši sekla - saule to ātrāk uzsilda. Plus vēl klimata izmaiņas pieliek savu roku. Zinātnieki gadu gadiem skandinot par tām, taču politiķi negrib ne dzirdēt, jo tas saistīts ar lieliem izdevumiem. Tiesa, zilaļģu savairošanās novērota arī iepriekš, un jau 18. gadsimtā Zviedrijā atrastas rakstiskas liecības par to. Taču tas viss noticis krietni mazākos apmēros un bijis dabisks process. Ko nevar teikt par mūsdienām. Ja tagad paskatās satelītu uzņēmumos, kas rāda Baltijas jūru, var redzēt, ka šie augi pārņēmuši milzīgu tās teritoriju. Rezultātā piekrastē nonāk lielas to atmirušās masas, kas pūst un ar savu smirdoņu aizbiedē atpūsties gribētājus. Arī zinātniekiem ne vienreiz vien nācies brist kā pa brūnu zupu, lai varētu paņemt ūdens analīzes. Visu vēl sliktāku padara arvien lielāka jūras piemēslošana ar dažādām ķīmiskām un organiskām vielām - tas viss noved pie tā, ka daudzu tās iemītnieku populācijas ir sarukušas līdz bīstamam minimumam, piemēram, mencu.