Gunters Pauli dod skaistus, bet aizdomīgus padomus
 
©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Šonedēļ Latvijā ieradās un Valsts prezidenta pilī uzņemts un uzklausīts tika Gunters Pauli, kurš prot radīt iespaidu par savām spējām dot padomus, kā visai cilvēcei izgrozīties no pasaules pārapdzīvotības dēļ briestošās ekoloģiskās katastrofas.

Gunteru Pauli Rīgas pilī ieveda Lielās talkas rīkotāja Vita Jaunzeme. Atsauce uz talku bija absolūti nepieciešama kā pamatojums G. Pauli pilī nolasītajai lekcijai Inovatīvi uzņēmējdarbības veidi, kas izmanto vietējos resursus, rada vērtību un pievēršas visu iedzīvotāju vajadzībām: ekoloģisks, revolucionārs modelis, kas piešķir kapitālismam cilvēcību.

Tātad daudzu jauku vārdu sablīvējums, kas labi iederas pils interjerā un skaisti skan publikas priekšā grozīties pieradušu cilvēku ausīm, bet kāds tam sakars ar reālo dzīvi?

Lielās talkas dēļ būtu jānotic, ka cilvēki spēj ne tikai skaisti un vēl skaistāk runāt, bet arī praktiski rīkoties atbilstoši šādām runām. Latvijā, lūk, simti tūkstoši cilvēku katru gadu dodas savākt atkritumus, par spīti tam, ka savākt citu mēslus ir nepatīkami, ka darbs ir fiziski grūts un pastāv iespēja ne vien saaukstēties, bet arī savainoties un nopietni inficēties. Ja nu šādu labu cilvēku pat mazajā Latvijā ir tik daudz, tad atliek vien viņiem pastāstīt, kā tikpat labi rīkoties nevis vienu dienu, bet visas dienas gadā. G. Pauli uzstājas kā šīs labās rīcības skolotājs.

G. Pauli standartpiemērs ir ieteikums izdzertas kafijas biezumus nevis izmest atkritumos, bet audzēt tajos šitaki sēnes, kuru atliekas izbarot vistām utt. Vēl pirms lekcijas pilī G. Pauli bija pieejams jautājumiem, tajā skaitā Neatkarīgās jautājumam, vai šāda rīcība ir iespējama ārpus lauku viensētām: kā lai pilsētnieki savos dzīvokļos audzē sēnes un vistas vai cik daudz naudas un energoresursu būs jāiztērē, lai katrs pilsētnieks aizgādātu savus kafijas biezumus līdz sēņu plantācijai un katrs sēņu pārstrādē atbirušais krikumiņš tiktu celts priekšā vistu knābjiem? Vai šāda darbošanās nenodarīs dabai lielāku kaitējumu, nekā visu atkritumu nogādāšana izgāztuvē pa taisnāko ceļu?

G. Pauli nevēlējās būt viensētu propagandētājs. Viņš pārvirzīja atbildi uz to kafijas pupiņu atlieku izmantošanu sēnēm, kādi rodas šķīstošās vai maltās kafijas ražošanas uzņēmumos. Tur, tātad, vienuviet un nepārtraukti dabūjami simti un tūkstoši tonnu viendabīgas izejvielas sēņu augsnes ražošanai. Tomēr pasaules mēroga kafijas lielražotājs Nestle kafijas pupiņu atliekas sadedzina, lai gan sēņu pārdošana dotu lielākus ienākumus nekā ekonomija, aizvietojot pirktu enerģiju ar pašražoto enerģiju.

Labi, bet kā lai iegūstam enerģiju, ja tomēr nedzīvosim viensētās, kur galvenais enerģijas avots ir pārtikas pārstrādes rezultāts cilvēku un dzīvnieku muskuļos? G. Pauli ieteica tieši Latvijai pievērsties biogāzes ražošanai no jūras augiem. «Izmantojot vien 400 kvadrātkilometru jūras zāļu audzēšanai, ar gāzi varētu apgādāt visu valsti,» viņš apgalvoja un apstiprinoši atbildēja uz Neatkarīgās jautājumu, vai ir ierēķinājis arī energoresursu patēriņa pieaugumu sakarā ar ūdenszāļu plantāciju ierīkošanu un uzturēšanu. Vispirms tad būtu jāiegulda jūrā miljoniem tonnu metāla konstrukciju, lai plantācijas iežogotu un aprīkotu ar iekārtām jūraszāļu bīdīšanai uz krastu vai savācējkuģiem. Tad miljoni tonnu jūraszāļu ik gadu būtu jāsakrāmē gāzes iegūšanas cisternās, pēc tam jāizvāc no šīm cisternām un jāveic vēl daudz citu darbu. Preses konference deva pārāk maz aprēķinu par visa šā pasākuma energobilanci, tāpēc paliek spēkā aizdomas, ka G. Pauli ieteikumu reālais rezultāts būs OIK 2, kas tagadējo OIK pārspēs kā OIK kvadrātā.



 
 
#{#}