Sanitāro grāmatiņu gals; uzzini, kāpēc tā?
 
©Ilustratīva bilde

Stājoties darbā bērnudārzā, slimnīcā vai desu ražotnē šobrīd vairs nav jāiesniedz tā sauktā sanitārā grāmatiņa. Nākotnē to ir plānots aizstāt ar atzinumu no ģimenes ārsta, un arī tas būs obligāts tikai ļoti šauram darbinieku lokam. Tas būs izdevīgāk uzņēmējiem, bet vai drošāk sabiedrībai?

Stājoties spēkā grozījumiem Epidemioloģiskās drošības likumā, spēku zaudējuši Ministru kabineta (MK) noteikumi, kuros bija prasība nodrošināt medicīniskās grāmatiņas personām, kas nodarbinātas darbos, kuri saistīti ar risku citu cilvēku veselībai. Līdz ar to vairs nav prasības par medicīnas jeb sanitārās grāmatiņas nepieciešamību, stājoties darbā, piemēram, skolā, slimnīcā vai pārtikas ražotnē.

Veselības ministrija (VM) ir izstrādājusi jaunus MK noteikumus, kas definē darbus, kuros nodarbinātās personas ir saistītas ar risku citu cilvēku veselībai, personu loku, kuras ir pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm, un to veikšanas kārtību, kā arī noteiks darba devēja un darbinieka pienākumus saistībā ar minētajām prasībām. Šis noteikumu projekts jau ir izskatīts valsts sekretāru sanāksmē un starpinstitūciju sanāksmē tika saskaņots ar valsts sekretāru sanāksmē noteiktajām institūcijām. Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību šobrīd noteikumu projekta precizētā redakcija ir nosūtīta uz elektronisko saskaņošanu ar šīm institūcijām. Ja piecu darbdienu laikā netiks saņemti iebildumi, noteikumu projekts tiks uzskatīts par saskaņotu un tiks iesniegts izskatīšanai un apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Jauno noteikumu projektā starp iestādēm, kurās strādājošajiem būtu jāveic obligātā veselības pārbaude, nav minētas medicīnas iestādes.

Obligātā veselības pārbaude - šauram lokam

Pretstatā līdzšinējai kārtībai, kad obligātā veselības pārbaude bija jāveic ikvienam darbiniekam, kas strādā konkrētā profila iestādē (piemēram, pirmsskolas izglītības iestādē, vispārējās izglītības iestādē, profesionālās izglītības iestādē, bērnu interešu izglītības iestādē, bērnu darba un atpūtas nometnē, sociālās aprūpes institūcijā), tātad arī sētniekam vai ēkas uzraugam, jaunais notikumu projekts paredz to veikt ļoti šauram darbinieku lokam, proti, tikai tiem, kuru darba pienākumu pildīšana ir saistīta ar tuvu kontaktu ar bērniem, kā arī personām, kuras veic darbu kādā no pārtikas (tai skaitā dzeramā ūdens) aprites posmiem, kuros ir tieša saskare ar pārtiku, un personām, kas strādā pārtikas primārajā ražošanā. Obligāto pirmreizējo un periodiskās veselības pārbaudes neattiecina uz personām, kuru darbs ir saistīts ar fasētu pārtikas produktu izdali, ja produkta saturam nevar piekļūt, to neatverot vai nemainot iepakojumu.

Jauno noteikumu projektā starp iestādēm, kurās strādājošajiem būtu jāveic obligātā veselības pārbaude, nav minētas medicīnas iestādes. VM Vides veselības nodaļa apstiprina: noteikumu projektā ir atcelta prasība veikt obligāto veselība pārbaudi medicīnas iestādēs nodarbinātajiem, izņemot tos darbiniekus, kuru pienākumu pildīšana ir saistīta ar bērniem.

Obligātā veselības pārbaude būs jāveic pie ģimenes ārsta, kura pacientu sarakstā persona ir reģistrēta. Pamatā veselības pārbaude ietvers skrīningu uz zarnu infekcijas slimībām pārtikas nozarē strādājošajiem un skrīningu uz tuberkulozi personām, kas strādā ciešā kontaktā ar bērniem. Ja ģimenes ārsts konstatēs, ka personai ir kāda infekcijas slimība vai ir aizdomas par to, ārsts izsniegs atzinumu, ka personas veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam, un veiks personas izmeklēšanu vispārējā kārtībā, lai diagnosticētu un ārstētu slimību.

Ja nodarbinātā persona mainīs darbavietu, tad saskaņā ar jaunajiem noteikumiem vairs nebūs jāveic atkārtota obligātā veselības pārbaude, ja tās apjoms atbilst iepriekš veiktajam un tāds ir piemērojams arī jaunajā darbavietā.

Kontrolēs infekcijas slimības

Tajā pašā laikā jaunie noteikumi strikti nosaka aizliegumu veikt darba pienākumus noteiktu infekcijas slimību gadījumos. Šī prasība attiecas uz visiem darbiem (ieskaitot mācību praksi, amata apguvi un brīvprātīgā darbu), kas var radīt risku citu cilvēku veselībai. Tie, piemēram, ir darbi, kuros darbinieks ir nodarbināts kādā no pārtikas (tai skaitā dzeramā ūdens) aprites posmiem, kā arī darbi, kuros darbinieks tieši sniedz pakalpojumus bērniem, ir nodarbināts sociālās aprūpes institūcijā ārstniecības iestādē, sporta iestādē, dienesta viesnīcā, sabiedriskā transportā un tamlīdzīgi. Par šīs prasības ievērošanu ir atbildīgs gan pats darbinieks, gan arī darba devējs.

VM Vides veselības nodaļas speciālisti uzsver, ka līdz šim pastāvēja risks, ka nodarbinātā persona arī pēc obligātās veselības pārbaudes veikšanas varēja saslimt un, sniedzot pakalpojumus, apdraudēt citu cilvēku veselību. Tādēļ, veicot izmaiņas Epidemioloģiskās drošības likumā, tika mainīta pieeja, lai padarītu efektīvāku infekcijas slimību profilaksi pakalpojumu sniegšanas laikā, uzsverot katras personas atbildību un pienākumus pasargāt citus no inficēšanas riska.

Darbiniekam, konstatējot iespējamās infekcijas slimības pazīmes (vemšana, caureja, drudzis, ādas vai gļotādas dzelte, izsitumi vai strutaini izdalījumi), ir jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu, kas izvērtēs darbinieka veselības stāvokli. Ja ārsts konstatē saslimšanu viņš izsniedz darbnespējas lapu, kas ir pamats darbiniekam neveikt darbu slimības dēļ.

Uzņēmējiem izdevīgāk

VM uzsver, jaunajai kārtībai būs pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi. Ņemot vērā, ka obligātās veselības pārbaudes netiek apmaksātas no valsts budžeta, darba devējiem un personām, kuru darbs ir tieši saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, tiks samazināti izdevumi pārbaužu apmaksai, jo samazināsies personu loks, kurām jāveic šīs pārbaudes.

***

Darba vietas, kurās būs jāveic obligātā veselības pārbaude

• Pirmsskolas izglītības iestādē*;

• vispārējās izglītības iestādē*;

• bērnu un jauniešu interešu izglītības iestādē*;

• profesionālās ievirzes izglītības iestādē (tai skaitā mūzikas skolā, sporta skolā)*;

• profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādē (tai skaitā arodizglītības iestādē)*;

• speciālās izglītības iestādē (tai skaitā internātskolā)*;

• bērnu nometnēs*;

• bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vietā*;

• bērnu sociālās aprūpes sociālo pakalpojumu sniegšanas iestādē ar izmitināšanu*;

• bērnu sociālās aprūpes sociālo pakalpojumu sniegšanas iestādē bez izmitināšanas*:

• dienas centrā*;

• dienas aprūpes centrā*;

• ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā*;

• īslaicīgas sociālās aprūpes iestādē*;

• krīzes centrā*;

• patversmē*;

• jauniešu mājā*;

• sociālā darba pakalpojumu sniegšanas vietā*;

• ārstniecības iestādēs, kas sniedz pakalpojumus bērniem*;

• lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs**;

• dīgstu ražošanas uzņēmumos**;

• biškopības produktu aprites uzņēmumos**

* Ja nodarbinātā persona ir regulārā tuvā kontaktā vai epizodiski tuvā kontaktā ar bērnu iekštelpās.

** Ja persona veic darba pienākumus pārtikas primārajā ražošanā vai kādā no pārtikas (tai skaitā dzeramā ūdens) aprites posmiem, kuros ir tieša saskare ar nefasētu pārtiku.

***

Infekcijas slimības, kuru gadījumā darbiniekam būs aizliegts veikt darba pienākumus*

• Difterija un difterijas izraisītāju nēsāšana;

• Epidēmiskais parotīts;

• Garais klepus;

• Gripa;

• Masalas;

• Masaliņas;

• Meningīts (bakteriālais);

• Meningokoku infekcija;

• Tuberkuloze (plaušu forma)

• Vējbakas;

• Cita akūta elpceļu infekcija klīnisko izpausmju periodā (paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, iesnas);

• Ādas un gļotādas slimības ar sastrutojumiem, pustulām, čūlām, fistulām atklātās ķermeņa daļās;

• A hepatīts;

• E hepatīts;

• Enterovīrusu infekcija;

• Infekciozas akūtas zarnu slimības ar noteiktu vai nenoteiktu etioloģiju;

• Lipīgas ādas, parazitārās un sēnīšu slimības, tai skaitā kašķis, mikrosporija un trihofītija;

• Meningīts (serozais);

• Šigelozes izraisītāju nēsāšana;

• Vēdertīfa un paratīfu izraisītāju nēsāšana;

• Meticilīnu rezistenta stafilokoka celma (MRSA) nēsāšana.

• Herpes simplex vīrusu infekcija izsitumu periodā;

• Sifiliss lipīgajā periodā.

*darbi, kuros darbinieks ir tuvā kontaktā ar pakalpojuma saņēmēju, klientu vai pacientu, vai uzturas ar viņu vienā telpā vai transporta līdzekļa salonā;

* darbi, kuros darbinieks ir nodarbināts kādā no pārtikas (tai skaitā dzeramā ūdens) aprites posmiem;

* darbi, kuros darbinieks tieši vai netieši saskaras ar pakalpojuma saņēmēju, klientu vai pacientu, tajā skaitā, ja:

- darbinieks tieši sniedz pakalpojumus bērniem (sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumus vai ir nodarbināts pirmsskolas izglītības iestādē, vispārējās un profesionālās izglītības iestādē);

- darbinieks ir nodarbināts sociālās aprūpes institūcijā;

- darbinieks ir nodarbināts ārstniecības iestādē;

- darbinieks ir nodarbināts sporta iestādē, publiskas lietošanas peldbaseinos vai publiskas lietošanas pirtīs;

- darbinieks ir nodarbināts skaistumkopšanas, solārija, tetovēšanas vai pīrsinga pakalpojumu sniegšanas vietā;

- darbinieks ir nodarbināts dienesta viesnīcā.