Igaunijā Cēsu kaujas tiek uzskatītas par nozīmīgām brīvības cīņās un 22. jūnijs ir Uzvaras diena – svētku diena. Latvijā vēl tikai (atkal) diskutē par to, vai mums nepieciešama sava Uzvaras diena 22. jūnijā.
Vācija vēlējās Latviju un Igauniju padarīt par savām vasaļvalstīm. Cēsu kaujas notika 1919. gadā no 6. līdz 23. jūnijam. Igaunijas armija, kuras sastāvā ietilpa arī Ziemeļlatvijas armija, cīnījās ar vācu karaspēku, kura mērķis bija ieņemt visu Latviju. 1919. gada 22. jūnijā pie Cēsīm igauņu un latviešu apvienotie spēki pārgāja pretuzbrukumā vācu karaspēkam un piespieda to bēgt. Tieši Cēsu kaujās Baltijas landesvēristi un vācu Dzelzsdivīzija saņēma smagu triecienu, bet latvieši un igauņi pierādījuši, ka spēj saviem spēkiem atbrīvot Latviju. Pagaidām Cēsu kaujas piemin to vēsturiskajā vietā - Cēsīs. Par skolēnu izpratni vai drīzāk neizpratni liecina LTV skatītais sižets, kurā puišeļi priecājas par iespēju uzvilkt bruņuvesti, pielikt pie pleca šauteni un ierāpties militārajā tehnikā. LTV vēsta, ka Igaunija, kam uzvara pie Cēsīm toreiz bija tikpat būtiska kā Latvijai, jau kopš 1934. gada Cēsu kaujas atzīmē kā Uzvaras dienu.
Vēsturnieks Kaspars Zellis raksta, ka pagājušā gadsimta 90. gados Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas Latvijas atbrīvošanas karš nav saistījis pārlieku pētnieku uzmanību.
Par 22. jūniju kā svinamo dienu diskusijas notika 20. gadsimta 20. gados, bet 1934. gada 25. novembrī Kārlis Ulmanis to svītroja no svinamo dienu saraksta, turpmāk nosakot, ka Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena svinama 11. augustā. Piemiņas, nevis svētku diena. Vēsturnieks to vērtē kā šīs dienas un Cēsu kauju nozīmes nonivelēšanu.
Pašlaik Latvijā 22. jūniju atzīmē kā Varoņu piemiņas dienu (Cēsu kauju atceres dienu), bet 11. augustā - Latvijas brīvības cīnītāju dienu. «No sabiedrības vēsturiskās apziņas gan abas, domāju, ir pagaisušas. Ja vēl 1994. gadā Cēsis 22. jūnijā apmeklēja gan Latvijas, gan Igaunijas prezidenti, gan premjeri, saskatot pirms 75 gadiem notikušajās kaujās pamatu «savienībai mūsdienās», tad jau dažus gadus vēlāk šī diena izvērtās par vienkāršu karogu izkāršanu, kā to prasa likums, un minējumiem - kāpēc tas tiek darīts,» raksta K. Zellis.
Šogad 22. jūnijā Cēsīs notika pasākums Latvijas Uzvaras diena, kurā vēsturnieki, pasniedzēji un sabiedriskās domas līderi rīkoja diskusiju Vai Latvijai nepieciešama sava Uzvaras diena?. Bija iespēja apskatīt Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku militāro tehniku un ekipējumu un piedalīties dažādos pasākumos. Viens no tiem bija Cēsu kaujas rekonstrukcija, kurā piedalījās biedrības Latviešu karavīrs dalībnieki sadarbībā ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetiem.
