Ārsti: E-veselība atņem laiku pacientiem
Lielākajai daļai ārstu e-veselības ieviešana ir paildzinājusi darbu ar dokumentiem, un šo laiku ārsti atņem sev, strādādami ilgākas darba stundas, vai pacientiem, veltot viņiem mazāk laika. Ar e-veselības darbības traucējumiem saskārusies lielākā daļa ārstu, secināts Latvijas Ārstu biedrības sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veiktajā aptaujā.
«Ieviešot e-veselību, brīdī, kad sākās problēmas, no valsts iestāžu puses bija arguments, ka ārsti nemāk strādāt ar datoru, taču tā nav taisnība,» norāda Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis.
Ar būtiskiem e-veselības sistēmas traucējumiem nav saskārušies tikai 16 procenti ārstu
E-veselības sistēma, lai gan labu nodomu vadīta, tomēr ienākusi ārstu un pacientu dzīvē ar problēmām tās darbībā, un ārstu aptauja to apliecina: ar sistēmas trūkumiem pašlaik saskaras gan ārsti, gan pacienti. Viena no būtiskām problēmām - ārstam kopš e-veselības ieviešanas samazinājies laiks, ko viņš nepastarpināti velta pacientam. Tas noteikti nav bijis e-veselības mērķis, gluži otrādi - solījumi bija, ka sistēma ļaus strādāt ātrāk, izrakstīt recepti, darba nespējas lapu vai nosūtījumu dažās sekundēs. «Tā vietā ārsts bieži nezina, vai e-recepte nonāks sistēmā un pacients to saņems,» sacīja P. Apinis.
Aptaujā izzināts valsts un privātajā sfērā strādājošu ārstu viedoklis, kuri pārstāv gan primāro, gan ambulatoro, gan stacionāro veselības aprūpi. 66 procenti no šiem ārstiem e-veselību izmanto katru dienu, bet, piemēram, no primārās veselības aprūpes ārstiem (ģimenes ārsti) 84 procenti to izmanto katru dienu un tāpēc var sniegt vērā ņemamu viedokli par e-veselības darbu. SKDS direktors Arnis Kaktiņš norādīja, ka ārsti aptaujāti aprīlī un maijā, tātad ne pašā e-veselības darbības sākumā. Viņš piebilda, ka noskaidrots ārstu pašvērtējums darbā ar datoru, un, lai gan aptaujas rezultāti parādījuši zināmu saistību starp prasmi strādāt ar datoru un saskaršanos ar e-veselības problēmām, tomēr šī saikne nav absolūta. Proti, ar e-veselības traucējumiem saskārušies ārsti neatkarīgi no datorprasmes, arī tādi, kuri savas datora lietošanas iemaņas vērtē kā izcilas.
Ar būtiskiem e-veselības sistēmas traucējumiem nav saskārušies tikai 16 procenti ārstu, tas nozīmē, ka lielākā daļa ārstu ir izjutuši e-veselības traucējumus. 16 procenti ārstu traucējumus izjutuši vairāk nekā desmit reizes, savukārt 23 procenti - četras līdz deviņas reizes, 26 procenti - divas līdz trīs reizes. Vairāk nekā puse ārstu saņēmuši sūdzības no pacientiem par e-recepti, un pietiekami liela daļa ārstu sūdzības saņem regulāri. Astoņi procenti ārstu atzinuši, ka e-veselības dēļ pasliktinājusies viņu sadarbība ar aptiekām un farmaceitiem.
Svarīgs ir jautājums, vai e-veselība ir uzlabojusi veselības aprūpes sistēmu, vai ārstiem ir vieglāk strādāt ikdienā un vai paliek vairāk laika pacientiem, nekā tas ir papīra recepšu un nosūtījumu gadījumā. Diemžēl lielākā daļa ārstu atzinuši, ka noticis pilnīgi pretējais. 67 procenti ārstu apgalvo, ka līdz ar e-veselības ieviešanu ir spiesti strādāt ilgāk un nevis ar pacientiem, bet ar sistēmu un dokumentiem. No šiem ārstiem trešajai daļai patērētais laiks dokumentiem ir pieaudzis būtiski. Tā kā cilvēkam, arī ārstam, diennaktī ir tikai 24 stundas, kur ņemt papildu laiku e-veselībai? Aptauja parāda, ka 56 procenti ārstu strādā papildu darba stundas gan darbdienu vakaros, gan brīvdienās, piemēram, ievadot sistēmā datus, kurus e-veselība nav ņēmusi pretim darbdienās pacientu pieņemšanas laikā. 36 procenti ārstu bijuši spiesti samazināt pacientiem veltīto laiku, bet 27 procenti samazinājuši citām aktivitātēm līdz šim izmantoto laiku.
Pāri par pusi ārstu e-receptes izrakstīšanai tērē vairāk laika nekā papīra receptei, turklāt trešdaļa ārstu tam tērē būtiski vairāk laika nekā rakstot recepti ar roku. Izveidojusies absurda situācija, jo ārsti pašlaik raksta divas receptes - vienu cenšas izrakstīt e-veselībā un, kamēr sistēma «griežas», raksta arī otru recepti ar roku, un visbiežāk ar roku rakstīt izdodas ātrāk. 48 procenti ārstu atzinuši, ka dokumentu sagataves e-receptes izrakstīšanai nav loģiskas, pārdomātas un pārskatāmas. Līdzīgi ārsti domā par e-darbnespējas lapām. Tāpat ārstus apgrūtina ierobežojums, ka e-veselībā drīkst strādāt tikai ārsts, bet ne māsa vai ārsta palīgs. Kopumā e-veselību ārsti piecu baļļu sistēmā novērtējuši ar atzīmi trīs. Tā domā 53 procenti ārstu, taču 23 procenti to vērtē kā sliktu un ļoti sliktu un liktu nesekmīgu atzīmi. Tiesa, 22 procenti ārstu sistēmu atzīst par labu esam.
***
VIEDOKĻI
Andris BAUMANIS, ģimenes ārsts:
- E-veselību lietoju jau vairākus gadus un nevaru sūdzēties par sliktām datora prasmēm, taču arī es saskaros ar dažādām problēmām, kurām pašlaik nav risinājuma. Viena no tām ir datu uzglabāšana. Līdz šim man sistēmu nodrošināja privāts uzņēmums, tagad ir jautājums - kur man glabāt visus datus? Vai ārstam ir par savu naudu jāiegādājas serveris, lai uzglabātu pacientu datus? Esmu digitalizējis pacientu kartītes, taču saskaros ar problēmām, ja kādam nepieciešama informācija no šiem datiem. Veselības inspekcija, piemēram, nevar piekļūt tiem klāt, un man jādodas pie viņiem un ar savām parolēm jāiet sistēmā. Kad parādu nepieciešamos datus, viņi man jautā - kā viņi var zināt, ka es neesmu kaut ko tagad pierakstījis klāt. Man atkal nākas skaidrot, ka sistēmā viss parādās, kad kādi ieraksti veikti, tur neko nevar samānīties. E-veselība prasa lielu izskaidrošanas darbu, turklāt pamatlietas nezina pat tās ieviesēji. Esmu izveidojis recepšu šablonus, un, ja sistēma strādā, man patiešām vienas receptes izrakstīšana prasa dažas sekundes, bet ko tas dod, ja sistēmā šī recepte nesaglabājas, jo ir traucējumi? Pacients nesaņem recepti, un… man jāraksta atkal vai arī jāizsniedz papīra recepte.
Sarmīte VEIDE, ģimenes ārste:
- Tik daudz sūdzību, kā ģimenes ārsti saņem tagad, nekad vēl nav bijis. Zāļu saraksti ir nepilnīgi - to mēs Veselības ministrijai sakām jau no pirmās e-veselības dienas. Nepilnīgie zāļu saraksti savukārt noved un var novest pie kļūdām zāļu izsniegšanā, piemēram, pacientam nepieciešams zāļu kurss uz trim mēnešiem, 90 tabletes, bet e-receptē nav redzams, cik liels ir zāļu tilpums, iepakojums. Aptiekā pacientam izsniedz vienu oriģinālu, un tās ir 30 tabletes. Pacients ir neapmierināts, bet ārsts nevar izrakstīt vēl vienu recepti, ja izrakstījis jau uz trim mēnešiem. Šādus un citus gadījumus varam saukt vēl un vēl. Ģimenes ārsti gaida Veselības ministrijas reakciju, un, ja e-veselība līdz jūlijam nedarbosies adekvāti, ģimenes ārsti lems par protesta akcijām. Kādām - to mēs pagaidām pateikt vēl nevaram.