Kangeris mudina pavērt komunistu dzīves priekškaru
Cilvēkiem jādod iespēja iepazīties ar augstākā ranga komunistu personību atklājošajām personīgajām lietām. Par to ir pārliecināts Latvijas PSRS VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.
«Nomenklatūras lietas ir tādas, kas pašlaik nav brīvi pieejamas. Tur ir viss - dzīve, darba gaitas, tas viss ir iekšā. To publiskošana dokumentāri parādīs, kas tie bija par cilvēkiem. Varēs ieskatīties viņu personībā, tie vairs nebūs tikai vārdi, varēsim uzzināt viņu darba gaitas, visu,» saka K. Kangeris un piebilst, ka viņa vadītā komisija aicinās publiskot gan LPSR Komunistiskās partijas Centrālās komitejas biedru, gan LPSR Ministru Padomes locekļu un LPSR Augstākās Padomes augstāko amatpersonu personīgās lietas.
Kangeris un viņa pozīciju atbalstošie savukārt norāda, ka VDK darbojās ciešā saiknē ar komunistisko partiju, tāpēc čekas darbības vērtējums nav iespējams bez komunistiskā režīma vadības izvērtēšanas.
Jautāts, vai viņam šāds ierosinājums ir pieņemams, par komunistisko pagātni bieži kritizētais Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis komentāros neielaidās - viņu tas neinteresējot. «Manis pēc lai publicē, ko grib. Es īpaši nekomentēšu. Par mani viss ir zināms, lai komentē tie, kas ir mazāk zināmi,» saka politiķis.
Arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere pagaidām nevēlas komentēt vēl nepieejamo izpētes komisijas gala ziņojumu, kaut konceptuāli K. Kangera ierosinājumu atbalstot.
«Es gribētu sagaidīt pilnu ziņojumu, kuram jābūt gatavam 31. maijā. Nevaru būt pārliecināta, ka K. Kangera teiktais atspoguļo to, kas būs ziņojumā. Bet, konceptuāli runājot, tāda ideja par šo lietu publiskošanu jau ir bijusi. Man kā atmodas laika bērnam šķiet, ka vēsture ir jāzina un arī kompartijas funkcionāri, šķiet, būtu vairāk jāatklāj,» saka I. Lībiņa-Egnere.
Tiesa, likums par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu, saskaņā ar kuru K. Kangera vadītā komisija tika izveidota, nav devis mandātu pētnieciskajai darbībai ārpus VDK struktūras. Komisija veidota VDK dokumentu zinātniskai izpētei, kā arī materiālā un morālā kaitējuma izvērtēšanai, ko VDK nodarījusi Latvijas Republikai un tās iedzīvotājiem. Eksperti uzsver, ka komisijas primārais uzdevums bija izstrādāt sistēmu, kā publiskot VDK dokumentus un aģentu sarakstus, lai neradītu nepamatotu ažiotāžu vai raganu medības.
Kangeris un viņa pozīciju atbalstošie savukārt norāda, ka VDK darbojās ciešā saiknē ar komunistisko partiju, tāpēc čekas darbības vērtējums nav iespējams bez komunistiskā režīma vadības izvērtēšanas.
Izpētes komisija savā gala ziņojumā ieteikšot visus VDK dokumentus apvienot vienā krājumā un nodot Nacionālajam arhīvam. Arī Satversmes aizsardzības biroja paspārnē esošā Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošos dokumentus.
Izpētes komisijas vadītājs uzskata, ka turpmāk visiem VDK dokumentiem būtu jānonāk Nacionālā arhīva pārziņā. Komisija uzskata, ka visiem totalitārisma laika dokumentiem jābūt atklātiem un sabiedrībai pieejamiem. Tas attiecas gan uz nacistiskā vācu, gan uz padomju režīma periodu. Komisija uzskata, ka visi okupāciju laika dokumenti jādara gan sabiedrībai, gan pētniekiem pieejami bez ierobežojumiem. A. Kangeris uzskata, ka nedrīkst ierobežot dokumentu apstrādi, pētniecību un tās rezultātu publicēšanu par laiku līdz Latvijas Republikas 5. Saeimas pirmajai sēdei 1993. gada 6. jūnijā, tajos minēto datu subjektu piekrišana un to informēšana par datu izmantošanu, pēc komisijas domām, nav nepieciešama, un tas būtu jānostiprina ar likumu. Ja likumdevējs šādu uzstādījumu atzītu par labu esam, sabiedrība jau pavisam drīz varētu tuvu iepazīties, piemēram, ar bijušo LPSR Augstākās Padomes un atjaunotās Saeimas priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova dzīvesgājumu pirms izstāšanās no komunistiskās partijas un iestāšanās Latvijas ceļā.