Dalībniekus no 100 latu stipendiju programmas būtu lietderīgi nodarbināt ugunsnovērošanā un tas palīdzētu nodrošināt lielāku ugunsdrošību Latvijas mežos, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektors Jānis Kinna.
"Šajos "simtlatniekos" ir arī ļoti normālas kvalifikācijas cilvēki, kuri vienkārši lauku reģionos ir bez darba. Tas būtu lietderīgi - ja cilvēki tiek nodarbināti dažādos uzkopšanas darbos, tad viņus varētu izmantot arī ugunsnelaimju uzraudzībai. Ja Mūrnieces kundzei [iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (JL)] izdosies vienoties ar Labklājības ministriju par "simtlatnieku" nodarbināšanu, tad mēs to noteikti izmantosim," vēsta Kinna.
Jau ziņots, ka 26.maijā notikušo sarunā laikā starp Iekšlietu ministriju un VMD par sadarbību meža ugunsgrēku novēršanā Kinna kā problēmu minēja nespēju finanšu trūkuma dēļ šogad nodrošināt nepārtrauktu cilvēku klātbūtni visos ugunsnovērošanas torņos. Taču tā sauktos "simtlatniekus" šajos pasākumus nevar iesaistīt, jo to neatļauj šīs programmas nosacījumi. Tādēļ iekšlietu ministre Linda Mūrniece 1.jūnijā nosūtīja vēstuli labklājības ministram Uldim Augulim (ZZS), lūdzot rast iespēju mežu ugunsdrošības uzraudzībā iesaistīt "simtlatniekus".
Kā norāda Kinna, ja VMD nebūtu krasi samazināts finansējums, dienests varētu atļauties pieņemt programmas dalībniekus darbā, bet pašreizējā situācijā tas ir spiests meklēt citas izejas, lai nodrošinātu ugunsdrošību mežos.
"Mūsu budžetā patlaban pietiek līdzekļu 100 ugunsnovērošanas torņu uzturēšanai. Kopumā mūsu rīcībā ir 187 torņi, no kuriem apmēram 30 ir dažādās rekonstrukciju stadijās. Šogad plānojam nodrošināt cilvēku klātbūtni 120 torņos," ziņo Kinna.
Saskaņā ar Kinnas teikto Latvijā uz katriem trim pagastiem ir viens ugunsnovērošanas tornis, un viņš ir pārliecināts, ka starp pagastu bezdarbniekiem VMD varēs atrast spējīgus cilvēkus, kam uzticēt ugunsnovērošanu.
"Konkrēti jāskatās, kas šie būtu par cilvēkiem un vai viņus varēs laist ugunsnovērošanas torņos, un vai viņi to darbu spēj darīt. Taču "simtlatnieku" programmās piesakās arī skolotāji, kas zaudējuši darbu un citi augstas kvalifikācijas cilvēki, kas varētu aizpildīt tās vietas, ko paši nespējam noalgot," saka Kinna
Kinna uzsver, ka vasarā, paaugstinoties ugunsbīstamībai, dežūru laiks ugunsnovērošanas torņos būtu ilgs, ko vienam cilvēkam vienā maiņā izturēt būtu ļoti grūti, tādēļ "simtlatnieku" nodarbināšana atvieglotu VMD darbu.
"Protams, tiktu veikta jauno darbinieku apmācība, lai iemācītu orientēties mežā un saprast, kas ir uguns un kas - viltus trauksme," norāda Kinna.
Kā ziņots, šā gada pirmajos piecos mēnešos mežu ugunsgrēki izcēlušies trīs reizes mazāk nekā pērn, savukārt nodegusī platība ir septiņas reizes mazāka.
Šogad izcēlušies 135 mežu ugunsgrēki un mežs dedzis 48,8 hektāru platībā, kas ir krietni mazāk nekā pērn, kad izcēlušies 400 mežu ugunsgrēki 375 hektāru platībā.
Kaut arī šī gada meža ugunsgrēku statistika ir ievērojami labāka nekā pērn, ugunsnedrošākais periods vēl tikai ir gaidāms pēc Jāņiem, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Edijs Leišavnieks.
VMD ir zemkopības ministra padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par meža politikas realizāciju visā Latvijas teritorijā, uzrauga normatīvo aktu ievērošanu un realizē atbalsta programmas ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai.