Valsts Autotransporta direkcija vakar uzsāka informatīvu kampaņu Neapzodz sevi – paņem biļeti! Tās būtība ir brīdinājums par biļešu neņemšanas sekām – sabiedrisko autobusu reisu un maršrutu slēgšanu.
Pamatjautājums neapmaksāto pārvadājumu izskaušanai ir tāds, vai ar legāli iekasēto biļešu naudu un valsts dotācijām pietiek, lai autobusu šoferi saņemtu algu reālo izdzīvošanas izdevumu apmērā.
Kampaņai vajadzīgo autoritāti piešķīra satiksmes ministrs Uldis Augulis ar savu līdzdalību kampaņas atklāšanas pasākumā. Viņš norādīja, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā padara neizbēgamu arī sabiedrisko autopārvadājumu apjoma samazināšanu. Argumenti par labu katra konkrētā reisa atstāšanai vai slēgšanai iespējami visdažādākie, bet jebkurā gadījumā galvenais ir braucēju skaits. Par nesamērīgi lielām tiek uzskatītas valsts piemaksas tādu reisu uzturēšanai laukos, ja brauc mazāk par pieciem sešiem cilvēkiem.
Iespējami gadījumi, ka pieci vai pat vairāk cilvēku autobusa reisu izmanto, bet atskaitēs neparādās, jo ir piekrituši braukt bez biļetes. Šādai braukāšanai ir vairākas variācijas. Varbūt pasažieris uzskata sevi var labdari, kas uzdāvina pilno biļetes cenu trūcīgajam autovadītājam, bet varbūt puses slēdz darījumu, ka pasažieris maksās mazāk; varbūt šoferis saņem pilnu maksu par braucienu, bet iemāna pasažierim vai nu biļeti ar nulles cenu, kādas pienākas invalīdiem un vēl dažām braucēju grupām, vai arī biļeti par īsāku braucienu, nekā pasažieris apmaksājis. Pasažieris šādus trikus var nepamanīt vai ar tiem samierināties, cerot uz to, ka biļešu kontroles nebūs. Tomēr kontroles kļūst aizvien biežākas un rāda, ka mahinācijas ar biļetēm notiek 16-17% no kontrolētajiem reisiem. Ja tik bieži atklātās mahinācijās iesaistīts caurmērā vairāk nekā viens pasažieris katrā reisā, kur pārkāpumi vispār konstatēti, tad ar tiem pietiek, lai šādi reisi būtu zaudējuši to izšķirošo pasažieri - vienu no pieciem vai sešiem pasažieriem kopā, lai visi šie pasažieri zaudētu konkrēto reisu vai visu autobusa maršrutu. Tāpēc jebkurš pasažieris ir ieinteresēts kontrolēt autobusa šoferi, bet pasažieri - gan šoferi, gan citus pasažierus, lai saglabātu viņiem vajadzīgos autobusu reisus un maršrutus. Tagad tas viegli izdarāms, ar zvanu vai īsziņu informējot par krāpšanu ar biļetēm Autotransporta direkciju pa telefonu 27 776621.
Pamatjautājums neapmaksāto pārvadājumu izskaušanai ir tāds, vai ar legāli iekasēto biļešu naudu un valsts dotācijām pietiek, lai autobusu šoferi saņemtu algu reālo izdzīvošanas izdevumu apmērā. Ja tādas algas nav, tad atliek izvēlēties, uz kādu zagšanu kontrolējošās iestādes īstenībā pievērs acis: uz biļešu naudas piesavināšanos, kā tas notika līdz 2015. gadam, uz degvielas piesavināšanos utt. Ja neko tādu nepieļaus, bet pietiekamu algu nemaksās, tad reisus tāpat nāksies slēgt šoferu trūkuma dēļ.
Par kampaņas reklāmas seju kļuva arī SIA Jēkabpils autobusu parks direktors Jānis Ščerbickis, jo šā uzņēmuma autobusos nekādas mahinācijas ar biļetēm vispār nav pamanītas jau vairākus gadus. Viņš neatbildēja uz jautājumu, cik tad autobusu šoferiem jāmaksā, lai to panāktu. Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš teica, ka 2017. gadā vidējā alga autobusu šoferiem Latvijā bijusi 811 eiro pirms nodokļiem. Autobusu pasažieri var braukt un domāt, vai šo autobusu šoferiem pietiek ar reālo algu ap 600 eiro mēnesī.