Valdībai būs jālemj, vai palielināt algas visiem skolotājiem vai tikai daļai

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izskatīšanai Ministru kabinetā drīzumā iesniegs informatīvo ziņojumu par skolu tīklu, piedāvājot vērtēt, vai pedagogu atalgojums palielināms visās pašvaldībās, vai tikai tajās, kas veikušas skolu tīkla optimizācijas darbus.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Līga Buceniece Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā otrdien pastāstīja, ka 2016./2017.mācību gadā vidējā reālā algas likme pedagogiem bija 744 eiro par likmi, savukārt šogad vidējā algas likme pieauga līdz 764 eiro.

Arvien mazāk paliek skolu, kurās ir pedagogiem noteikta minimālā algas likme, proti 680 eiro. Iepriekš tādu skolu bija 314, savukārt patlaban tādu palicis 266.

Vienlaikus turpina pieaugt skolu skaits, kurās skolotāju algu likme ir krietni augstāka, atzina Buceniece. Šogad 20 skolās vidējā alga par likmi sasniedzot gandrīz 1000 eiro. Ņemot vērā, ka pedagogi nereti strādā vairāk nekā 30 noteiktās stundas (vairāk nekā vienu likmi), šo pedagogu alga krietni pārsniedz 1000 eiro, piebilda IZM pārstāve.

IZM izstrādāts Informatīvais ziņojums par skolu tīklu, kas patlaban iesniegts saskaņošanai ministrijām. Tajā IZM piedāvās valdībai izvērtēt trīs pedagogu atalgojuma palielināšanas scenārijus.

Viens no tiem paredz nepaaugstināt zemāko mēneša algas likmi, veicot finansējuma paaugstināšanu tikai tām pašvaldībām, kas veikušas reālu skolu tīkla sakārtošanu. Otrais scenārijs paredz palielināt minimālo atalgojuma likmi pedagogiem līdz 710 eiro, vienlaikus paaugstinot arī minimālo normēto skolēnu skaitu pret vienu pedagoga likmi.

"Ja Rīgā attiecība ir 16,5, tad realitātē šī proporcija ir lielāka," skaidroja Buceniece.

Trešais variants paredz noteikt 710 eiro par likmi visiem pedagogiem. Taču tas prasīs būtiskus papildu līdzekļu piešķīrumu no valsts budžeta. Šī gada četriem mēnešiem papildus būtu nepieciešami seši miljoni eiro, savukārt nākamajam gadam papildu nepieciešamo līdzekļu apjoms būs jau 19 miljoni eiro.

Izglītības un zinātnes ministrija biroja vadītājs Andis Geižāns skaidroja, ka, pieņemot pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiku, bija vienošanās, ka tam tiks virzīti līdzekļi no skolu tīkla optimizācijas, kā arī proporcionāli piešķirti papildu valsts budžeta līdzekļi. Šogad skolu tīkla optimizācijas gaitā ieekonomēti četri miljoni eiro.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Ināra Dundure uzsvēra, ka neesot pieļaujami radīt nevienlīdzīgu situāciju pedagogiem, kā argumentu izmantojot skolu tīkla optimizāciju.

"Vairākkārt vērsām uzmanību, ka meklēt pedagogu atalgojuma paaugstināšanai finanses skolu tīkla sakārtošanā ir nepietiekoši. Skolu tīkla optimizācijā naudas nav," teica Dundure.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Aldis Adamovičs (V) uzsvēra, ka visiem kopīgiem spēkiem jācīnās, lai panāktu, ka valdība atrod šos 25 miljonus eiro.

"Šodien dzirdam, ka veselības aprūpes datubāzei prasa gandrīz divus miljonus," teica deputāts, liekot saprast, ka izglītības nozarei nepieciešamos līdzekļus valdībai būtu jāspēj atrast.