Šodien jau trešo gadu Latvijā tiks svinēti Baltā galdauta svētki, pieminot 1990.gada 4.maiju, kad Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
Kā liecina pētījumu kompānijas "Kantar TNS" aprīļa nogalē veiktā aptauja, Latvijā Baltā galdauta svētkus plāno svinēt 25% iedzīvotāju, svinētāju īpatsvaram, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugot par desmit procentpunktiem.
Ieradumi, kā Latvijas iedzīvotāji plāno svinēt Baltā galdauta svētkus, ir saglabājušies aptuveni tādi paši kā pirms gada. Aptuveni puse jeb 49% potenciālo Baltā galdauta svētku svinētāju tos atzīmēs mājās ģimenes vai draugu lokā. Vairāk nekā trešā daļa svinētāju jeb 37% apmeklēs Baltā galdauta svētkiem veltītos publiskos pasākumus. Nedaudz mazāk nekā trešā daļa jeb 31% svinētāju gatavos īpašu maltīti un uz galda klās baltu galdautu. Piektā daļa jeb 19% Baltā galdauta svētkus svinēs pie dabas ģimenes vai draugu lokā. Tikmēr desmitā daļa jeb 11% Baltā galdauta svētku atzīmētāju šos svētkus izmantos kā brīvdienu un vienkārši atpūtīsies.
Vienlaikus aptaujā secināts, ka Baltā galdauta svētkiem veltītos publiskos pasākumus vairāk gatavi apmeklēt ir ārpus Rīgas dzīvojošie citu pilsētu un lauku iedzīvotāji, kamēr rīdzinieki biežāk ir noskaņoti šos svētkus izbaudīt kā vienkāršu brīvdienu.
Baltā galdauta svētki ir Kultūras ministrijas (KM) Latvijas valsts simtgades biroja ierosinātā tradīcija svinēt Latvijas otro dzimšanas dienu, pieminot 1990.gada 4.maiju, kad Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
Baltā galdauta svētkus aicināts veidot ikviens - savā kopienā, ģimenē, pagalmā, draugu lokā vai darba vietā. Šajos svētkos baltais galdauts ir kā pašapziņas un lepnuma simbols, svētku būtība ir kopā būšana un sarunas.
