Attīstoties loģistikas nozarei un klientiem pieprasot arvien elastīgākus un ātrākus multimodālos kravu aprites risinājumus, pieaug arī nepieciešamība pēc efektīvu informācijas tehnoloģiju pieejamības.
Tas nozīmē, ka jādomā arī par drošības risinājumiem šo sistēmu darbībā, vienlaikus rodot veidu, kā sabalansēt biznesa intereses un investīcijas drošības jomā. Tā OECD Starptautiskā transporta foruma un LR Satiksmes ministrijas rīkotajā konferencē Globālā transporta drošība un drošums simtgadei uzsvēra VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.
LDz prezidents konferences dalībniekus - Starptautiskā transporta foruma pārstāvjus no 59 pasaules valstīm - iepazīstināja ar Latvijas tranzīta un loģistikas nozares paveikto, arī attīstītajiem multimodālajiem Eirāzijas maršrutiem, kas Baltijas reģionu savieno ar Ķīnu, Indiju, Centrālāziju un citiem reģioniem.
E. Bērziņš arī uzsvēra, ka sadarbībā ar klientiem jau tiek izmantota gan LDz meitassabiedrības LDz Cargo Kravu pārvaldības sistēma un risinājumi epavadzīmju un elektroniskas kravu pārvadājumu formēšanas izmantošanā, gan arī sadarbībā ar citu valstu partneriem tiek izmantotas informācijas tehnoloģiju sistēmas, kas ļauj ātri, efektīvi un sekmīgi nodrošināt kravu pārvadājumus. Viņš norādīja, ka sistēmas nepieciešamas arī tādēļ, lai nodrošinātu operatīvu kravu apstrādes procesu pat tad, ja pārvadājumu maršruts šķērso vairākas valstis ar atšķirīgu likumdošanu, muitas procedūrām un citiem procesiem.
LDz pašlaik aktīvi strādā gan pie esošo sistēmu pilnveides, gan jaunu digitālo risinājumu izveides. «Mūsu mērķis ir attīstīt «viedo dzelzceļu», jo tehnoloģiju pielietojuma iespējas ir plašas - ne tikai loģistikas piegādes ķēžu organizēšanā, bet arī dzelzceļa drošības risinājumu attīstībā un ikdienas infrastruktūras uzturēšanas darbu nodrošināšanā,» uzsvēra E. Bērziņš.
Būtiska gan ir visu minēto sistēmu uzticamība un drošība, jo īpaši - ņemot vērā, ka strauji attīstās gan «blokķēžu» tehnoloģijas, gan mākslīgais intelekts, kuriem ir gan būtiskas priekšrocības, gan arī potenciāli riski. Tādēļ vienlaikus ar ērtu un efektīvi lietojamu risinājumu izstrādi jāinvestē arī to drošībā, sabalansējot to ar biznesa vajadzībām un interesēm. Nepieciešamību līdzsvarot biznesa un kiberdrošības intereses diskusijā uzsvēra arī Ziemeļadrijas ostu pārvaldes pārstāvis Pino Musolino, kurš, pieminot IT sistēmu incidentu, kura atrisināšana prasījusi desmit dienu, norādīja, ka tas ir nesamērīgi ilgs laiks, jo transporta un loģistikas biznesā desmit dienu kravas aizkavēšanās ostā var nozīmēt līdz pat 50 vai vairāk dienu aizkavēšanos preču nogādē klientiem, un tas nav pieņemami.