Vairums iedzīvotāju uzskata, ka to mājoklis ir drošs, taču ir ievērojami mazāk pārliecināti par savām zināšanām, ja runa ir par ugunsdrošību, vēsta "Gjensidige Latvija" veiktās aptaujas dati.
Tās rezultātā atklājās, ka 72% aptaujāto daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju nav saņēmuši ugunsdrošības instrukciju ēkai, kurā dzīvo un ka trešdaļa (32%) aptaujāto savu mājokli uzskata par nedrošu pret ugunsnelaimēm. Lai uzlabotu daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju zināšanas par ugunsdrošības jautājumiem un rīcību ugunsgrēka situācijā, ir izstrādāts informatīvs materiāls, kas speciāli pielāgots dažādu daudzdzīvokļu ēku tipiem.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika liecina, ka 2017. gadā Latvijā tika reģistrēti 8714 ugunsgrēki, no kuriem 2587 tika dzēsti dzīvojamās mājās, tomēr ik gadu vidēji ap 1400 ugunsgrēku izceļas tieši daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās un dzīvokļos, kur visbiežāk degšana konstatēta virtuvēs, dzīvojamās telpās vai guļamistabās, ēku kāpņu telpās, kā arī dūmvados vai atkritumu tvertnēs.
Pārliecinošs vairums aptaujāto daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju jeb 72% nav saņēmuši ugunsdrošības instrukciju ēkai, kurā tie dzīvo. Šo situāciju apstiprina arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta
2017. gada vasarā izlases kārtā veiktās daudzdzīvokļu ēku ugunsdrošības pārbaudes, kurās vairāk nekā puse pārbaudīto dzīvojamo māju iedzīvotāju nav bijuši iepazīstināti ar dzīvojamās mājas ugunsdrošības instrukciju. Turklāt vismaz trešdaļai no pārbaudītajām ēkām nav izstrādāta dzīvojamās mājas ugunsdrošības instrukcija vai ir nepieciešama tās pārstrāde.
Puse no tiem daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji, kas ir saņēmuši ugunsdrošības instrukcijas, ir saņēmuši no ēkas apsaimniekotāja (41%), katrs piektais (20%) elektroniski e-pastā, bet nelielai daļai tas ir izvietots ēkas kāpņu telpā (16%) vai pastkastītē (10%).