Par legionelozes izplatības ierobežošanu aktīvi tika runāts kopš pagājušā gada. Iesaistītās ministrijas savstarpēji vienojušās un nospriedušas, kas jādara, lai pasargātu iedzīvotājus no šīs bīstamās kaites. Iedzīvotājiem tas nozīmē lielāku maksājumu par karsto ūdeni – gan par cirkulāciju, gan ūdens sagatavošanu.
Nomirst 10 procenti
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka Latvijā pēdējo piecu gadu laikā tiek reģistrēti vidēji 33 legionelozes gadījumi gadā. Pērn ir reģistrēti 25 saslimšanas gadījumi ar legionelozi. Mirstība ir apmēram 10 procenti no saslimušo skaita, ja cilvēks ārstējas, bet, ja leģionāru slimību neārstē, tad var nomirt pat 40 procenti sasirgušo. Infekcijas avots ir baktēriju saturošs ūdens. Mazgājoties vai dzerot ar legionelozi saslimt nevar, bet ieelpojot ūdens pilienus, kas atsitas pret cietām virsmām (sienām, vannas malu vai dušas kabīni) - gan.
Ne zemāk par +55 grādiem
Ekonomikas ministrija norāda, ka no šā gada 9. marta karstā ūdens temperatūrai mājokļos jābūt ne zemākai par +55 grādiem. Dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir paredzēts pienākums pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa ne zemāku par +55 grādiem. To paredz 2018. gada 6. marta Ministru kabineta sēdē apstiprinātie grozījumi dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumos. Tādējādi arī tajās dzīvojamās ēkās, kur dzīvokļu īpašnieki bija lēmuši par citu (viņiem ekonomiski izdevīgāku, proti, vēsāku) temperatūras režīmu, nāksies ievērot jaunos noteikumus. Tas nozīmē, ka mājas ievadā ūdens temperatūra būs vēl augstāka, jo katrā dzīvoklī tai jāsasniedz +55 grādi. Jo augstāku temperatūru uztur, jo vairāk jāmaksā.
Arī aukstais ūdens var būt problēma
Pamatojums šādām izmaiņām, kuru ieviešana ilga visu pagājušo gadu un šā gada pirmos mēnešus, ir secinājums, ka vairākumā gadījumu inficēšanās ar legionelozi notiek tieši dzīvojamās mājās no sīkām ūdens daļiņām, ar ko vislielākais risks ir saskarties dušā. Lai mazinātu iespēju inficēties dzīves vietā, konkrēti - daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, karstā un aukstā ūdens apgādes sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellas savairošanos.
Legionellas var ievērojami savairoties ūdens apgādes sistēmās temperatūras robežās no +20 grādiem līdz +45 grādiem, savukārt, palielinoties ūdens temperatūrai virs +50 līdz +60 grādiem, baktērijas iet bojā. Lielākoties legionellu bīstamību saista ar karsto ūdeni, taču Veselības inspekcija 2017. gadā vērsa uzmanību arī uz aukstā ūdens temperatūru. Inspekcijas mājaslapā ir publicēti ieteikumi, kā vajadzētu rīkoties stacionārajām iestādēm legionelozes ierobežošanai. Tur tad arī atzīts, ka vecās ēkās ir grūti vai nav iespējams noturēt šādu temperatūru, jo īpaši - aukstajam ūdenim. Tāpēc regulāri - vairākas reizes gadā - būtu jāveic dezinfekcija, kas noņem uz caurulēm izveidojušos aplikumu - bioplēvi. Tās ir izmaksas, turklāt nebūt ne mazas. Daudzdzīvokļu mājās tas ir pagaidām neatrisināms un neatrisināts jautājums - kas maksās par regulāru dezinfekciju, no kādiem līdzekļiem, un ko darīt, ja mājai nav uzkrājuma.
Iedzīvotājus informēs
Tagad ir paredzēts pienākums dzīvojamās mājas pārvaldītājam izplatīt informatīvu materiālu dzīvojamās mājas īpašniekiem un citām mājā dzīvojošām personām par individuāli veicamajiem profilaktiskajiem pasākumiem dzīvokļu īpašumos baktēriju izplatības ierobežošanai (piemēram, dušu galviņu tīrīšana no organiskā un neorganiskā aplikuma, pēc ilgstošas prombūtnes dažas minūtes jānotecina ūdens krānos un dušās ikreiz pirms ūdens lietošanas u.c.).
Līdz galam vēl nav izdarīts
Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumos norādīts, ka ir jāveic arī ēkas iekšējo ūdensvadu un siltummezglu regulāra apsekošana un novērtēšana, nosakot potenciālās infekcijas slimību izraisītāju savairošanās un uzkrāšanās vietas. Tāpēc Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju, piesaistot dzīvojamo māju pārvaldniekus, ir vienojušās uzsākt vadlīniju izstrādi, saskaņā ar kurām dzīvojamās mājas pārvaldītājam būtu iespējams veikt risku izvērtējuma pasākumus katrā daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā. Pēc to izstrādes tiks gatavoti un virzīti attiecīgi grozījumi dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulējošajos normatīvajos aktos.
UZMANĪBU! KĀ VAR INFICĒTIES?
Pie iekārtām, kas veido ūdens aerosolu, pieder karstā un aukstā ūdens sistēmas, t.sk. dušas un krāni, virpuļvannas vai baseini, turku pirtis un saunas, karstie avoti, gaisa mitrinātāji, gaisa kondicionētāju dzesēšanas iekārtas, dekoratīvās strūklakas u.c. Jo sīkāki ir aerosolizētie ūdens pilieniņi, jo lielāks ir inficēšanās risks. Legioneloze neizplatās cilvēku kontakta ceļā!
Legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī, karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī (piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas), cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos.
Legionellas vairojas bioloģiskajā aplikumā. Bioloģiskā aplikuma veidošanos uz ūdensvadu un ūdenstilpņu iekšējām virsmām veicina piesārņojums, neaizsniedzamas vietas, kuras nevar iztīrīt, ūdens stagnācija (zems spiediens, akli cauruļu gali vai piedēkļi, liels ūdens apjoms), negludas virsmas, karstā ūdens temperatūra zem +50 grādiem, korozija u.c. faktori.
PROFILAKSE
Vismaz reizi nedēļā dažas minūtes jātecina karstais un aukstais ūdens tajos krānos un dušās, kas tiek reti izmantoti. Tā jārīkojas arī ikreiz pēc ilgstošas prombūtnes, pirms atvērt vannas vai dušas krānu.
Svarīgi regulāri veikt dušu galviņu tīrīšanu no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī dezinficēt, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot verdošā ūdenī.
KO PAREDZ GROZĪJUMI
Dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa ne zemāku par +55 grādiem.
Dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums ne retāk kā reizi ceturksnī izplatīt dzīvojamās mājas īpašniekiem un citām mājā dzīvojošām personām Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē pieejamo informatīvo materiālu par individuāli veicamajiem profilaktiskajiem pasākumiem dzīvokļu īpašumos Legionella spp. baktēriju izplatības ierobežošanai.
Avots: Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumos Nr. 906 Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi