Finanšu ministrija konstatējusi, ka vairākas pašvaldības iestigušas parādos, taču pašas vietējās domes situāciju tik traģiski nevērtē. Daļa parādu jau nomaksāti, un, kā spītīgi attrauca Ādažu novada domes priekšsēdētājs, uz bankrotu lai necerot.
Stopiņos parādā aģentūra
Finanšu ministrija, vērtējot Valsts kasē pašvaldību iesniegtos mēnešu pārskatus, maijā veikusi pašvaldību finansiālās darbības analīzi, kurā konstatēts, ka vienīgā pašvaldība, kurai aprīlī bija nodokļu parādi, ir Stopiņu novada pašvaldība. Tai pēc apmēra bijuši arī lielākie kavētie maksājumi – 243 601 lats, tajā skaitā iekrāti nodokļu parādi – 25 601 lats.
Stopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs Neatkarīgajai skaidro, ka nodokļu parāds ir nomaksāts. "Tie nav pašvaldības parādi, bet mūsu pašvaldības aģentūras Saimnieks parāds. Tagad ir mans rīkojums, ka nedrīkst pieļaut tādu situāciju, pat ja iedzīvotāji paliek parādā," saka J. Pumpurs. Arī citi kavētie maksājumi neesot novada pašvaldības problēma, bet gan tās pašas aģentūras nesamaksātā summa.
Problēmas – arī bagātajiem
Lielāko parādnieku sarakstā ar kavētajiem maksājumiem, kuriem iestājies apmaksas termiņš, bet tā nav veikta, pēc Stopiņu novada seko Jēkabpils dome ar 237 002 latiem, Daugavpils novada dome ar 185 427 latu parādu, Jūrmalas dome ar attiecīgi 152 404 latu, Brocēnu novada dome – 145 012 latu, Ādažu novada dome ar 121 430 latu un Talsu novada dome ar 108 908 latu parādu, informē Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieks Aleksis Jarockis. Savukārt, analizējot kavēto maksājumu apmēru pret budžeta faktiskajiem ieņēmumiem, lielākais kavēto maksājumu apmērs procentos ir Brocēnu novadam (6,79%), Viļakas novadam (6,11%) un Ādažu novadam (5,94%).
Ādaži izpelnās brāzienu
Ādažu novada domes vadība izpelnījusies Finanšu ministrijas pārmetumus, ka tai kavētie maksājumi maijā ir 175 000 latu, bet algas tikmēr tiek palielinātas. Ministrija atgādina, ka šī pašvaldība ir viena no finansiāli nodrošinātākajām valstī – iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis uz vienu iedzīvotāju ir 411 latu. "Pārsteidz, kā priekšsēdētājs komentēja, kāpēc palielināta viņa alga no 1377 latiem uz 1447 latiem martā un aprīlī. Tāpēc, ka ieviests auto nodoklis. Pirmo reizi ar ko tādu saskārāmies. Viņam kā amatpersonai nodoklis jāmaksā no algas, bet viņš palielina algu," saka A. Jarockis.
Janvārī pašvaldība esot saņēmusi īstermiņa aizņēmumu, lai sakārtotu finanšu situāciju un samaksātu nodokļu parādus. Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome esot konstatējusi vairākus pārkāpumus dokumentos.
Valsts uzkrauj savu nastu
Ādažu novada domes priekšsēdētājs Normunds Breidaks uz jautājumu, kā radies parāds, atvaicā: "Kā radies?! Pārāk optimistiski bijām saplānojuši 2008. gada budžetu, un [parāds] visu laiku vilcies līdzi." Viņš saka – nodokļu parādi jau februārī ir nomaksāti un Finanšu ministrija par to ir informēta. "Tiesā mūs neviens nesūdz. Lielākie mūsu kreditori ir pašu uzņēmumi, nevis trešās personas. Nesagaidīsiet [bankrotu]!" novada domes priekšsēdētājs neizklausās apmierināts. Pašvaldība izvēloties prioritātes, jo nevar atstāt objektus bez apkures, arī avārijas situācijas ir jānovērš, bet tas maksā naudu. Tāpēc citus maksājumus nākas atlikt. N. Breidaks apgalvo, ka situācija tiek kontrolēta. Taču viņš norāda uz kādu pašvaldībām gana smagu slogu, kas to budžetam nenāk par labu. Pēdējos četros gados Ādažu novada pašvaldība Valsts kasei procentos par aizņēmumiem ir samaksājusi vairāk nekā 540 000 latu. Tas ir tikai procentos vien, vēlreiz uzsver N. Breidaks. "Valsts kase ir tā ieguvusi no maksājumiem kā neviena banka. Ja ļautu ņemt aizdevumu privātā bankā, tas būtu divreiz lētāk. Valsts uz pašvaldībām pelna, cik iespējams," sašutis ir novada domes priekšsēdētājs. Pašvaldība pat ir izteikusi lūgumu atlikt iepriekš saņemto aizdevumu no Valsts kases pamatsummas maksājumus.
***
UZZIŅAI
Valsts un pašvaldību parāds aprīļa beigās sasniedza 4,87 miljardus latu, no tiem pašvaldību parāds – 503,6 miljoni latu. No šīs summas 362,4 miljoni latu bija aizņēmumi no valsts budžeta.
Avots: Valsts kase