"ABLV Bank" likvidācijas ietekme uz tautsaimniecību - lielāka, nekā amatpersonas saka
 
PRIEKŠPLĀNĀ BULLIS – par ABLV Bank simbolu izvēlētā buļļa statuja līdzās tai vietai, kur pašlaik notiek galvenie darbi New Hanza būvlaukumā. Tālumā jau pabeigtā bankas jaunā ēka ©Arnis Kluinis

Kā gan ABLV Bank (ABLV) pamanījusies būt vienlaikus finanšu pasaules centrs un niecība Latvijas mērogā?

Ja lasām ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) atzinumu par ABLV, tad šī Latvijas komercbanka šķiet kā centrs, kurā krustojušās visu pasauli aptverošas naudas plūsmas. Varam ticēt vai neticēt, ka tā bijusi pārsvarā nelegālos darījumos izmantota nauda, bet naudas noteikti bija ļoti daudz, lai ABLV tiktu pamanīta starp visām pasaules bankām.

Neapšaubāmi, ka banka norēķinos un noguldījumu apsaimniekošanā darbojas ar savu klientu naudu, kas nav pašas bankas nauda, bet vai patiešām visa šī nauda plūdusi bez kādas saistības ar Latviju? Pēc oficiālās versijas, tā esot bijis. Kā vakar pauda Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, ABLV loma iekšzemes kredītportfelī un noguldījumos esot bijusi ļoti maza. Līdz ar to nevar apstāties daudzu Latvijas uzņēmumu jeb būvobjektu kreditēšana, jo daudzu kreditējamo uzņēmumu bankai nemaz nav. Tāpat arī nedaudzie noguldītāji no slēgtās bankas ātri vien saņemšot savu naudu atpakaļ, jo naudas iztrūkums bankā nav manīts. «Protams, pašas bankas radītā pievienotā vērtība un ap to cieši saistīto projektu nākotne kļuvusi neskaidra, bet kopumā tie tomēr neveido nozīmīgu apmēru tautsaimniecībā,» rezumēja U. Rutkaste. Citiem vārdiem sakot, bankas slēgšana nesamazināšot iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempu, nekādā veidā nepieļaujot tādu iespēju, ka tā varētu samazināt jau sasniegto IKP apjomu. Atsauce uz U. Rutkasti šeit sniegta kā piemērs domu gaitai, kādā ievadīt Latvijas sabiedrību centās visas ar ekonomikas vadīšanu un prognozēšanu saistītās valsts iestādes un amatpersonas. Viņu pausto kā parasti atbalsoja jeb atbalstīja komercbanku uzturētie ekonomikas eksperti.

Savukārt ABLV sagatavotajā pārskatā bankas un tās meitasuzņēmumu ieguldījumu Latvijas ekonomikā un sabiedrībā norādīja uz apmēram 970 darba vietām un ikgadējiem nodokļu maksājumiem 20 miljonu eiro līmenī.

Bankas kredītportfelis sniedzas uz vienu miljardu eiro. No tā 625 miljoni eiro izsniegti uzņēmumiem, tai skaitā 120 Latvijas uzņēmumiem, un 300 miljoni - hipotekārajos kredītos 7000 Latvijas mājsaimniecībām. Nav pamata apgalvot, ka uzņēmumi un tāpat arī mājsaimniecības turpmāk nevarēs saņemt kredītus citās bankās. Drīzāk varētu domāt, ka banku eksperti piebalso valsts amatpersonām par ABLV apturēšanas niecīgo ietekmi uz tautsaimniecību, cerot uz savu banku daļu ABLV atstātā tirgus pārdalīšanā.

Nav nekāds jaunums Latvijas komercbankām un tieši ABLV izteiktie mājieni un prasības, lai tās samazina nerezidentu (ārpus Latvijas reģistrēto uzņēmumu un citu valstu pilsoņu) norēķinu apkalpošanu un noguldījumu pieņemšanu. Varbūt tāpēc ABLV tieši pāris pēdējos gados novirzīja lielus finanšu un organizatoriskos resursus tam, lai pieteiktu un patiešām sāktu būvēt ne mazāk kā jauno Rīgas centru New Hanza. Tam tika apsolīti ieguldījumi viena miljarda eiro līmenī, kas ļautu Rīgas centru papildināt ar greznām ēkām kopumā 124 562 m2 platībā, tostarp vairāk nekā 3500 jaunām darba vietām mūsdienīgos birojos.

New Hanza bija šāviens pa diviem zaķiem - gan izdarīti ieguldījumi, kas principā varētu atmaksāties, gan izrādīta paklausība amerikāņiem, kam droši vien nav iebildumu pret aizlaikos pamesta dzelzceļa mezgla teritorijas apbūvi. Ļoti uzkrītoši nesavtīgs ir ABLV solījums uzbūvēt un uzdāvināt Latvijas valstij Laikmetīgās mākslas muzeju ar ekspozīciju piedevām, ieguldot šajā pasākumā vismaz 30 miljonus eiro. Vēl pamanāmāka bija ABLV prasme piesaistīt Rīgas pašvaldību, lai tā būvētu uz New Hanza tādu tramvaju līniju, kas izpelnījās kapu tramvaja apzīmējumu. Tagad var minēt, vai trači ap šo līniju netika celti speciāli, lai pat Amerikā tos sadzirdētu un FinCEN nodomātu, ka dziļi kapos iegrimušās ABLV izsekošana iziet ārpus FinCen kompetences. Publicitātes zaķim ABLV nav trāpījusi. Paliek atklāts jautājums, vai New Hanza objektu projekti un jau paveiktie būvdarbi ir devuši tik vilinošus rezultātus, ka atradīsies gribētāji tos pārņemt un finansēt, ja to tomēr nespēs tagadējie ABLV līdzīpašnieki Ernests Bernis un Oļegs Fiļs.

2016. gada vasarā uzsāktie New Hanza būvdarbi līdz šim prasījuši no ABLV vairāk nekā 50 miljonus eiro. Vakar būvdarbi acīm redzami turpinājās. Tajos dažādos veidos iesaistīti apmēram 650 cilvēku.

Viens no skaidrojumiem, kāpēc ABLV pazušana būšot praktiski nepamanāma pat komplektā ar New Hanza un dažu citu objektu būvdarbu apturēšanu, ir norāde uz Eiropas Savienības palīdzības naudas apguves ciklu. Tikai tagad dienas kārtībā pa īstam nonākusi 2014.- 2020. gada plānošanas perioda naudas apguve. Latvijā ir tradīcija no šīs naudas novirzīt būvdarbiem maksimāli daudz, cik vien Eiropas Komisija pacieš un nejautā, kam gan vajadzīgas grandiozas būves valstī ar strauji sarūkošu iedzīvotāju skaitu. Kas un kā šīs būves pēc tam uzturēs?

Sarūkošais cilvēku skaits ir arguments arī pret privātajiem ieguldījumiem Latvijā, ieskaitot Rīgu. Pretarguments tam ir IKP pieaugums. Latvijas oficiālās iestādes nedrīkst pat ieminēties, ka IKP varētu nepieaugt, jo tas kļūtu par signālu visa atlikušā kapitāla bēgšanai no Latvijas. Gadījums ar ABLV dod uzskatāmu piemēru nepieciešamībai galvot par IKP pieaugumu pilnīgi neatkarīgi no tā, kas Latvijā notiek.