Salaspils memoriālam atdos vēstures faktus
Pirms 50 gadiem tika atklāts Salaspils memoriāls, bet tas netika pabeigts. Tikai šogad memoriālā tiks izvietota ekspozīcija par memoriāla un Salaspils nometnes vēsturi, bet restaurācijas darbu kurators Zigmārs Gailis aicina paciesties līdz gada beigām – par ekspozīciju neko vairāk neteikšot.
Pašlaik notiek Salaspils memoriāla galerijas vienkāršota atjaunošana, kā vēstīts būvtāfelē pie ieejas. Darbu izmaksas ir 244 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, lielāko daļu finansējuma piešķīrusi valsts, maksājusi arī vietējā pašvaldība. «Pēc mēneša vai mazliet vēlāk viss būs gatavs - pabeigts remonts un nometnes vēsturei un memoriālam veltīta ekspozīcija,» saka Z. Gailis. Ekspozīciju veido vēsturnieks Uldis Neiburgs. Viņš ir viens no autoriem pērn iznākušajai grāmatai Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils nometne 1941.-1944.
F64
Salaspils nometne (tās nosaukums tolaik bija darba audzināšanas nometne) padomju propagandā dēvēta par nāves nometni, un ilgus gadus tika stāstīti ar faktiem neapstiprināti šausmu stāsti - gan par bērniem, no kuriem ņemtas asinis, gan par daudziem desmitiem tur bojā gājušo. Grāmatas autori uzsvēruši, ka neattaisno nacismu un šo nometni, taču viņi, izmantojot dokumentus, uzklausot liecības, secinājuši, ka bojā gājušo bija līdz 2000 cilvēku. Pirms dažiem gadiem LTV raidījumā 100 grami kultūras. Diskusijas U. Neiburgs sacīja, ka sabiedrībā dominē vienas kategorijas stāsts - vēl dzīvo ieslodzīto bērnu un jauniešu atmiņas, taču nometnē tika ieslodzīti arī nacionālās latviešu pretošanās kustības dalībnieki, lietuviešu virsnieki un citi. Pēc viņa vērtējuma, memoriāls daudz nepaskaidro nometnes būtību.
Salaspils memoriāla apkaime ir interesanta arī no mūsdienu vēstures viedokļa. Vienu no celiņiem starp memoriālu un Tilderu kapiem vietējie dēvē necenzētā vārdā, kas apzīmē prostitūtas, un ironizē, ka ikviens Latvijas vīrietis izgājis caur Salaspils gultu. Prostitūtas tur piepelnījušās agrāk un esot arī tagad, lai gan Ministru kabineta izstrādātajos Prostitūcijas ierobežošanas noteikumos nu jau gandrīz desmit gadus ierakstīts, ka «personai atļauts piedāvāt vai sniegt seksuālos pakalpojumus par maksu tikai dzīvojamā telpā, kas ir tās īpašums vai par kuru tā ir noslēgusi īres līgumu». Var sašust vai ironiski saskatīt likumsakarības faktā, ka pie Tilderu kapiem netālu no memoriāla prostitūtām savulaik bijusi oficiāli ierādīta pakalpojumu sniegšanas vieta. Un Otrā pasaules kara laikā Salaspils nometnē tika ievietotas prostitūtas. Un pērn Salaspils domē tika cilāts jautājums par krematorijas un kolumbārija būvēšanu līdzās Tilderu kapiem. No tiem memoriāla ansamblis atrodas ar roku aizsniedzamā attālumā. Krematorijas īpašnieki iegūtu divus hektārus nomā uz 30 gadiem. Neatkarīgā vēlējās noskaidrot, cik tālu pavirzījies šis projekts, bet pagājušajā nedēļā Salaspils domē no sabiedrisko attiecību darbinieces saņēma atbildi, ka, tiklīdz atbildīgie darbinieki būs atbildējuši, atbildi saņems arī laikraksts. It kā konkurss beidzies bez rezultātiem.
Salaspilieši saka - īstenie vietējie pusnaktī brauc klausīties sirdspukstus, ko atskaņo memoriālā. Viņi nelauza galvu par to, vai tā ir romantika vai patriotisms. Vien piebilst, ka Salaspils ir Latvijas Bermudu trīsstūris - tajā ir memoriāls, Rīgas HES, kas applūdināja daļu Doles salas, un varbūt būs krematorija.