Premjerministrs Māris Kučinskis apstiprina valdības apņemšanos nodrošināt veselības aprūpei papildu finansējumu un «konsekventu virzību uz četriem procentiem no iekšzemes kopprodukta», taču vienlaikus atzīst, ka finansējums ir tikai viens no veselības nozares aktuālajiem jautājumiem. Viņš uzsver, ka līdz ar jauno Veselības nozares finansēšanas likumu ir jāuzsāk darbs pie pilnīgi jaunas veselības apdrošināšanas sistēmas.
«Nestrīdēsimies, jo lēmums mums ir jāpieņem,» tēvišķi Saeimas organizētā konferencē Jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums: izaicinājumi un iespējas atgādināja premjers, un tas ir pamatoti, zinot, cik dažādi ir viedokļi, cik dažādas intereses saistītas ar šo likumu, un pats galvenais - likums skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju.
No vienas puses, veselības jautājumu svarīgumu vakar apliecināja divu valsts augstāko valsts amatpersonu dalība konferencē - bez premjerministra pasākumā piedalījās arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. «Nav pieņemami, ka veselības aprūpe nav pieejama bērniem, rindas ir pat uz maksas veselības pakalpojumiem. Otrs būtisks jautājums ir ārstu un māsu aizplūšana uz ārzemēm,» sacīja politiķe. Viņasprāt, likumprojekts par veselības finansēšanu ir kompromisa variants, un svarīgi, lai diskusijas rezultātā būtu tāds likums, kas pieņemams visiem, un cilvēki no šī likuma būtu ieguvēji. I. Mūrniece pateica arī zīmīgus vārdus par to, ka valsts, ja tā nerisina veselības pakalpojumu pieejamības jautājumus, kaitē pati sev, jo valsts var attīstīties tikai tad, ja iedzīvotāji ir veseli un labi jūtas.
Diemžēl par Latvijas veselības aprūpi to gluži nevar pateikt, jo dati, kurus apkopo starptautiskas un Eiropas līmeņa institūcijas, rāda visai neglaimojošu ainu. Ļoti daudzos rādītājos Latvija ir pēdējā vai pirmspēdējā, vai pirmajā vietā - kas saistīts ar mirstību. Uz šiem datiem atsaucās veselības ministre Anda Čakša, minot vienmēr ar to saistīto jautājumu - vai nauda var atrisināt šīs problēmas. «Šis gads ir pierādījums tam, ka nauda ir nozīmīga. Tie 22 miljoni, kas tika šogad novirzīti rindu samazināšanai veselības aprūpē, ir panākuši to, ka 2017. gads ir pirmais, kad vasaras beigās, rudenī neviens nekliedz, ka beigušās kvotas. Tajā pašā laikā rindas ir saglabājušās, un tas nav naudas jautājums - daudzās medicīnas iestādēs vairs nav mediķu, kuri, pat esot papildu naudai izmeklējumiem, varētu sniegt šos pakalpojumus pacientiem,» situāciju raksturoja veselības ministre. Par jauno likumu ministre aicina diskutēt, labi saprotot, ka ir dažādi viedokļi gan par dalīto pakalpojumu grozu veselības aprūpē (Neatkarīgā rakstīja, ka likums nosaka divus pakalpojumu grozus - minimumu, ko saņemtu ikviens iedzīvotājs, un tā saukto pilno grozu, kas būtu pieejams tikai nodokļu maksātājiem), gan par veselības apdrošināšanas iemaksu apmēru. «Ir un būs daudz diskusiju - vai šīs iemaksas ir lielas vai mazas, manuprāt, tās nav lielas, varētu teikt, simboliskas, lai cilvēkus mudinātu iesaistīties apdrošināšanā. Veselības aprūpe nav lēta, tāpēc tie 4-5 eiro nav lielas iemaksas mēnesī,» teica veselības ministre. Jāpiebilst, ka likumā plānots ar katru gadu šīs iemaksas palielināt.
Neskaidrs ir jautājums par to, vai pašā likumā precīzi ierakstīt, cik naudas valdība ik gadu plānojusi veselības nozarei atvēlēt. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča saka: «Neieraugu likumā apņemšanos vienu procentu sociālo iemaksu novirzīšanu mediķu algu palielināšanai. Tāpat mani bažīgu dara tas, ka, palielinot finansējumu medicīnai, pacientu maksājumi netiks samazināti.» A. Barča arī uzsver, ka pavisam neskaidra ir pati reforma - kā ieviest veselības apdrošināšanas sistēmu. Likumprojekts pašlaik Saeimā ir apstiprināts 1. lasījumā, un līdz oktobra beigām gaida priekšlikumus.
«Daudz svarīgāk par skaitļu ierakstīšanu likumā ir solījumu pildīšana,» ir pārliecināta finanšu ministre Dana ReiznieceOzola. «Savus solījumus premjers un valdība ir pildījusi, jo prioritāte ir veselība, un nākamgad tam ir piešķirts papildu finansējums, kas ir par 8,5 procentiem vairāk nekā šogad. Likums nav vienīgais dokuments, ar ko plāno finansējumu nozarei - neviens nav atcēlis reformu plānus, stratēģiskos plānošanas dokumentus.»
Pagaidām likumu kā visai neskaidru vērtē institūcijas, kurām, visticamāk, tas būs jāievieš. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vadītāja Inese Šmitiņa brīdina par dažādām situācijām, kuras var notikt ar pacientu. «Cilvēks var nonākt lamatās, ja ir nomaksātas sociālās iemaksas, bet dati nav precīzi apstrādāti - vai cilvēks būs veselībai apdrošināts?»
***
VIEDOKLIS
«Iedzīvotāji un viņu veselības stāvoklis nesaraujami ir saistīts ar valsts izaugsmi, valsts var ekonomiski attīstīties tikai tad, ja iedzīvotāji ir veseli un labi jūtas, bet valsts kaitē pati savai veselībai, izaugsmei un labklājībai, ja nerisina jautājumus par veselības pieejamību,» Ināra Mūrniece, Saeimas priekšsēdētāja