Ministru kabineta komitejā skatīs likumprojektu par sejas aizsegšanas ierobežojumiem

Šodien Ministru kabineta komitejā (MKK) tiks skatīts Tieslietu ministrijas (TM) likumprojekts, kas paredz noteikt sejas aizsegšanas ierobežojumus.

Pret likumprojektu iebildusi Ārlietu ministrija (ĀM), kuras ieskatā likumprojekta "Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums" anotācijā netiek sniegts skaidrojums, kāpēc nav izvēlēts daudz saudzīgāks ierobežojums. Tādēļ ĀM norāda, ka tāda izvērtējuma neesamība anotācijā rada pamatotas šaubas par to, vai likumprojekta izstrādāšanas gaitā ir ņemts vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūrā noteiktais trīs pakāpju samērīguma tests.

Tāpat ĀM anotācijas tekstā par līdzīgiem ierobežojumiem citviet pasaulē lūdz TM precizēt, ka Bulgārijā, Ēģiptē un Nīderlandē ir ieviests šaurāka tvēruma aizliegums, proti, aizliegums nesāt seju aizsedzošu apģērbu valsts iestādēs. Arī Igaunijā tiek diskutēts nevis par pilnīgu seju aizsedzoša apģērba ieviešanu, bet gan šaurāka tvēruma aizliegumu.

Vienlaikus, pēc ĀM domām, nav sniegti pārliecinoši apsvērumi par to, kādēļ likumprojektā izvirzītos mērķus nav iespējams sasniegt ar šaurāka tvēruma ierobežojumiem, piemēram, aizliegumu nēsāt seju aizsedzošu apģērbu valsts un pašvaldību iestādēs.

ĀM ieskatā precizētajā anotācijā tiek sniegtas tikai prognozes attiecībā uz iespējamām situācijas izmaiņām nākotnē, nevis analizēta pašreizējā Latvijas situācija. Tādēļ arī precizētā anotācija, pirmkārt, nesniedz atbildi uz ĀM izteikto iebildumu - lūgumu konkretizēt ierobežojuma nepieciešamību, ņemot vērā pašreizējo Latvijas situāciju, un, otrkārt, rada iespaidu, ka ierobežojums tiek pieņemts preventīvos nolūkos, kas savukārt nesaskan ne ar vienu no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas noteiktajiem mērķiem.

TM norāda uz sejas aizsegšanas ierobežojuma nepieciešamību, jo tas dotu iespēju nodrošināt valsts iestādēm personas identifikāciju, tomēr ĀM skaidro, ka atbilstoši IeM sniegtajai informācijai esošais regulējums ļauj Valsts policijai un Valsts robežsardzei pilnībā pildīt savas funkcijas arī gadījumos, ja persona valkā seju aizsedzošu apģērbu.

ĀM skaidro, ka anotācija tās pašreizējā redakcijā nesniedz skaidru un viennozīmīgu atbildi par likumprojekta nepieciešamību konkrētajā un specifiskajā Latvijas situācijā, jo lielā mērā balstās uz ECT secinājumiem lietā "S.A.S. pret Franciju". ĀM atgādina, ka ECT secinājumi attiecībā uz Franciju nav automātiski piemērojami Latvijas situācijā.

Tikmēr iebildumus izteikusi arī Iekšlietu ministrija (IeM), kuras ieskatā likumprojektā ietverto regulējumu ir nepieciešams papildināt ar jaunām tiesību normām par ierobežojuma aizsegt seju attiecināšanu arī uz citām vietām, ne tikai publiskām vietām.

Pēc IeM domām, nepieciešams paplašināt likumprojektā ietvertā regulējuma tvērumu, piemēram, paredzot likumprojektā konkrētu aizliegumu personai aizsegt seju arī gadījumā, kad tā tiek ievietota dažādās personas pārvietošanās brīvību ierobežojošās iestādēs, vai arī ietverot likumprojektā tiešu norādi uz to, ka šāds aizliegums var tikt ietverts arī citos attiecīgo jomu regulējošos normatīvajos aktos.

Tāpat likumprojektā nepieciešams ietvert nepārprotamu norādi uz to, ka kompetento institūciju amatpersonas attiecīgos gadījumos ir tiesīgas pieprasīt personai atsegt seju, piemēram, gadījumos, kad nepieciešams noskaidrot personas identitāti vai veikt citas normatīvajos aktos noteiktas procesuālās darbības, uzskata IeM.

Līdzīgi kā ĀM, arī Labklājības ministrija (LM) aicina precizēt likumprojekta anotācijas otro sadaļu, kurā tiek aprakstīta citu valstu pieredze un uzskaitītas valstis, kurās ir noteikts aizliegums nēsāt seju aizsedzošu apģērbu, precīzi norādot, kāds regulējums katrā no valstīm ir noteikts un uz kādām publiskajām vietām tas ir attiecināts.

Līdz šim nedz precizējumus, nedz iebildumus par TM likumprojektu nav sniegusi vienīgi Finanšu ministrija (FM) un Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departaments.

Kā norādīts TM sagatavotā likumprojekta anotācijā, likuma mērķis būtu nodrošināt vienotas un harmoniskas sabiedrības pastāvēšanu, atvērtu savstarpējo sabiedrības locekļu saziņu un kopā dzīvošanu.

Likumprojekts nosaka, ka publiskā vietā nav atļauts aizsegt seju, izņemot gadījumus, kad sejas aizsegšana nepieciešama normatīvajos aktos noteikto prasību izpildei, profesionālo pienākumu izpildei, sporta nodarbību un pasākumu dalībniekiem, mākslas pasākumu dalībniekiem, valsts vai tautas svētku un kultūras pasākumu dalībniekiem, laika apstākļu dēļ un veselības stāvokļa dēļ.

Likumprojektā skaidrots, ka par publisku vietu ir uzskatāma jebkura vieta, kura neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopīgo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kura par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskai personai, kas nav attiecīgās vietas īpašnieks, valdītājs, turētājs, algots darbinieks vai cita persona, kuras atrašanās attiecīgajā vietā ir saistīta ar darba pienākumu izpildi. Par publisku vietu šā likuma izpratnē nav uzskatāmi dievnami, lūgšanu telpas, kā arī telpas, kurās notiek reliģiskā darbība.

Par noteikto ierobežojumu neievērošanu attiecīgā persona ir saucama pie administratīvās atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.