SUSTENTO: Kategoriski iebilstam pret vēlmi budžeta robus aizlāpīt uz slimu cilvēku rēķina

"Kāpēc atkal mēs? Šāds jautājums jau vairākus gadus rodas atkal un atkal, kad valdība klusi un nemanot mēģina atrisināt veselības aprūpes budžeta papildināšanas jautājumu uz pacientu rēķina. Īsā rindiņā, tekstā, kas pamatā runā par tūrisma nozares attīstību, Finanšu ministrijas prezentācijā par plānotajām nodokļu sistēmas izmaiņām – skaidrs ir piedāvājums palielināt zāļu PVN kā rezultātā cena varētu palielināties apmēram par 10%," raksta cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO valdes priekšsēdētāja Gunta Anča. Šī vēstule nosūtīta Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētajai.

"Standarta PVN likme Latvijā ir 21%, bet recepšu un bezrecepšu zālēm, lai atvieglotu zāļu pieejamību, tā ir pazemināta - 12%.

Šobrīd notiekot tikai aprēķini, tā mūs mierina ierēdņi un politiķi, bet mums svarīgi šķiet pajautāt, kas tad īsti tiek ņemts vērā, skaitot gaidāmos un šķietami tik vienkāršos ienākumus valsts budžetā?

Vai ieskaitīsim tos zaudējumus, ko sajutīs ikviens Latvijas pacients, kad viņam īsākam vai garākam ārstēšanās laikam būs nepieciešamas zāles? Var jau, protams, argumentēt, ka 10% pieaugums nav liels, taču, ja zāles tāpat ir pietiekami dārgas, bieži nav lietojamas tikai vienas, bet kopā ar citiem medikamentiem, dzeramas ilglaicīgi, summa veidojas gluži paprāva.

Tiesībsargs savā ziņojumā Saeimai norāda, ka Latvijā nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai ir pakļauti 606 tūkstoši jeb 31% iedzīvotāju. Izteikti lielākā daļa tie ir pensijas vecuma cilvēki, kam zāles ir vitāli nepieciešamas, lai saglabātu veselību un dzīves kvalitāti, lai iespējami ilgāk spētu dzīvot pastāvīgi, papildus netērējot līdzekļus no sociālā budžeta. Tikai mēs nezinām, vai sociālā budžeta izdevumi tiks ierēķināti plānojot veselības aprūpes budžeta pieaugumu.

Nesaņemot zāles, šie slimie cilvēki būs spiesti saukt ātro palīdzību un smagākos gadījumos ārstēties slimnīcā. Tas viss tikai palielinās valsts budžeta izdevumus par veselības aprūpi un cerēto papildu ieņēmumu vietā ir jārēķinās ar zaudējumiem. Zāļu izmaksas ir iekļautas daudzos un dažādos pakalpojumos gan veselības aprūpes, gan sociālās aprūpes jomā. Slimnīca, dienas stacionārs, ilgstošais sociālās aprūpes centrs - visas šīs valsts budžeta apmaksātās aprūpes iestādes piepeši būs spiestas maksāt ievērojami vairāk, lai saviem klientiem nopirktu tās pašas zāles un nodrošinātu to pašu aprūpi.

Faktiski nauda tiks pārlikta no viena valsts maciņa uz citu - pa ceļam vai nu samazinot valsts ārstniecības iestādes iespējas to izmantot citām vajadzīgām lietām, vai arī gluži vienkārši - nodrošinot saviem klientiem lētāku, attiecīgi arī sliktāku veselības aprūpi. Vai kāds saskaitīs, cik naudas vienkārši apies pa apli, atgriežoties tajā pašā maciņā, tikai padarot ievērojami sliktāku situāciju pacientiem slimnīcās un klientiem sociālā aprūpes iestādēs?

Mēs tik bieži piesaucam vēlmi būt atvērtiem un laipni aicinām atgriezties mājās aizbraukušos tautiešus. Mēs gribam būt labāki par citām Eiropas Savienības valstīm, bet atceļot samazināto likmi, Latvija, jau būdama viena no nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm, vienlaikus kļūs par valsti ar teju augstāko PVN likmi zālēm Eiropā. Jau patlaban Latvijā tā ir augstākā Baltijas valstīs (Lietuvā 5%, Igaunijā 9%, Latvijā 12%), kā arī viena no augstākajām Eiropā. Piemēram, Beļģijā un Nīderlandē tā ir 6%, Spānijā 4%, Luksemburgā 3%, Maltā 0%. Vai tiešām mums šķiet, ka šādas nodokļu izmaiņas veidos ticību, ka mūsu valsts patiesi domā par savu iedzīvotāju labklājību un dzīves kvalitāti?

Izprotot Finanšu ministrijas vēlmi reformēt valsts nodokļu politiku un rast papildu līdzekļus valsts budžetā, SUSTENTO kategoriski iestājas pret vēlmi budžeta robus aizlāpīt uz mazaizsargātu, slimu cilvēku rēķina, vēl vairāk pasliktinot zāļu pieejamību. Valsts nodokļu politikas veidošanai ir jābūt pārdomātam, izsvērtam ilgtermiņa pasākumam, kas nedrīkst graut cilvēku ticību valsts spējai aizsargāt un rūpēties par saviem iedzīvotājiem," raksta Gunta Anča.