Ārzemju uzņēmēju pienākumi Latvijā
Latvija vismaz cenšas uzturēt augstas prasības ārzemniekiem, kuri ierodas Eiropā uzņēmējdarbības veikšanai.
Latvijas Uzņēmumu reģistra (UR) elektronisko sistēmu darbību nodrošinošās SIA Lursoft IT vadītājs Ainars Brūvelis liecina, ka pagājušais gads bijis pirmais viņa 25 gadus ilgajā pētījumu vēsturē, kad Latvijā par 206 miljoniem eiro sarukusi ārvalstu uzkrāto investīciju summa. To vēl nevarētu nosaukt par kapitāla bēgšanu, raugoties uz Latvijā ārzemniekiem palikušajiem mazliet vairāk par 7 miljardiem eiro. Kā spilgtu 2016. gada iezīmi A. Brūvelis izceļ arī Krievijas kapitāla īpatsvara straujo pieaugumu, kas turpinājies arī 2017. gada sākumā. Šā gada 1. janvārī Krievija ar 0,7 miljardus lielu ieguldījumu portfeli bija investoru sarakstā atradusies 2. vietā aiz Zviedrijas, kura uz savu banku meitasuzņēmumu rēķina gozējas saraksta 1. vietā ar 1,2 miljardu ieguldījumiem Latvijā. Krievija pārliecinoši pārspēj Zviedriju pēc ieguldījumu skaita, un, visticamāk, Krievijas kapitāls Latvijā slēpjas arī aiz Kipras, Maltas, Nīderlandes, Delavēras, Šveices, Luksemburgas un vēl citiem karogiem
Šo gadu Latvija sāka ar 220 253 reģistrētiem uzņēmumiem, starp kuriem ārzemju kapitāls norādīts 29 273 kapitālsabiedrībās (13%) ar 29 692 īpašniekiem, kuri nav no Latvijas. Viņi nākuši no 135 valstīm, kuru sarakstu pērn papildinājuši divi uzņēmēji no Senegālas un viens - no Kamerūnas.
Šajā vietā ir iespēja salīdzināt, kā kapitāla kustība saskan vai nesaskan ar cilvēku kustību. Proti, vai šādus uzņēmējus manījusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP)? Nē, nav manījusi. Tā tiešām izsniegusi termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) 11 kamerūniešiem, bet pamatojoties uz to, ka viņi šeit vai nu mācās, vai laulājušies ar Latvijas valstspiederīgajiem. Senegālieši līdz Latvijai neskaitās nonākuši vispār. Par pilnīgi nesavienojamiem UR un PMLP datus tomēr nosaukt nevar. Varbūt par uzņēmējiem šeit pieteikušies Āfrikas izcelsmes ļaudis, kuri jau bija saņēmuši atļauju uzturēties Šengenas zonā, bet varbūt uzņēmēja aicinājumu cilvēks sevī sajutis jau pēc apmešanās Latvijā.
Krievijas kapitāla ieplūšanu Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā varētu izskaidrot ar to, ka Latvija ļoti skarbi ierobežoja Šengenas zonai derīgo TUA izsniegšanu apmaiņā pret nekustamā īpašuma pirkšanu Latvijā. «Daudzi ārvalstu pilsoņi izvēlas īpašumu pirkt nevis tieši, bet pastarpināti, investējot uzņēmumos. Rezultātā Moldovas, Baltkrievijas, Uzbekistānas, Kazahstānas kopuzņēmumu skaits kopš 2010. gada ir pat četrkāršojies,» pauž I. Brūvelis.
Latvijas pamatiedzīvotāju uzmundrināšanai jāuzskaita prasības, kādas PMLP izvirza ārzemniekiem, ja viņi Šengenas zonai derīgo TUA cenšas iegūt šeit, nevis kādā citā Šengenas zonas valstī. Lai saņemtu TUA saistībā ar ieguldījumu pamatkapitālā, personai vispirms jāveic šis ieguldījums un, saņemot uzturēšanās atļauju, jāveic 10 000 eiro iemaksa Valsts kasē. Līdz ar maksājumus apliecinošiem dokumentiem PMLP jāiesniedz izziņas par dzīvesvietu Latvijā, par finanšu līdzekļiem, par nesodāmību un neslimošanu ar tuberkulozi, kā arī veselības apdrošināšanas polise. Viss šis dokumentu krājums var izrādīties nevajadzīgs, ja personu izbrāķē Latvijas valsts drošības iestādes.
TUA saņemšana uz pieciem gadiem nebūt neļauj atslābt tās saņēmējam. Jau pēc gada PLMP pārbauda, vai ārzemnieka uzņēmums izpildījis prasību gada laikā samaksāt nodokļos vismaz 40 000 vai 100 000 eiro atkarībā no uzņēmumu lieluma, nepieļaut nodokļu parādus un sekot, lai maksājumu summa nenonāk zem prasītā minimuma pēc tam, kad uzņēmums saņēmis nodokļu atmaksu vispārējā kārtībā. PMLP galvo, ka pārbaudes tiek veiktas un TUA anulēšanai precedenti ir.