Leģionāru slimības izplatību veicina mainīts būvnormatīvs

© Ilze Zvēra/ f64 photo agency

Vairākums no šogad ar leģionāru slimību sasirgušajiem ir rīdzinieki – astoņi, pa vienam dzīvo Jūrmalā, Stopiņu novadā un Aizkraukles novadā. Lielāks risks saslimt ir cilvēkiem ar hroniskām slimībām, senioriem un vīriešiem (pēdējiem tāpēc, ka viņi smēķē vairāk nekā sievietes).

Arī smēķēšana ir viens no saslimstības riska faktoriem. Latvijā saslimstība ar šo bakteriālo slimību ir vidējā līmenī, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Iespējams, lielākā daļa daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju, paši to nezinot, ir izslimojuši citu legionellu izraisītu slimības formu Pontiaka drudzi, jo Latvijā problēma ir legionelozes profilaksē - trūkst likumos definētu obligātu prasību un noteikumu to īstenošanai.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ūdensvada attīrīšanu, dezinfekciju ir pienākums veikt tikai tādā gadījumā, ja ir konstatēta leģionāru slimība. Tad to kontrolē arī Veselības inspekcija, bet agrāk - ne.

Temperatūras režīms

Lai legionellu baktērijas vairotos, optimāla ir 35-46 grādu temperatūra. Ja temperatūra ūdensvadā stabili tiek turēta virs 50 grādiem, tad baktērijas iet bojā, ātrākais, pāris stundās. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atzīst, ka ūdensvada caurules daudzdzīvokļu ēkās ļoti bieži ir izrūsējušas, aizaugušas, tādēļ ir ļoti grūti baktērijas iznīdēt pilnībā. Arī Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības uzraudzības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece norāda, ka ūdensvada dezinfekcijai būs vien īslaicīgs rezultāts, ja pēc tam nenodrošina nepieciešamo temperatūras režīmu, lai legionellas nevairotos kritiskā apjomā.

SPKC apkopotā informācija liecina, ka ļoti bieži legionelozi izraisījis nepiemērots temperatūras režīms - aukstajam ūdenim vajadzētu būt vēsākam par 20 grādiem, bet bijis 21 grāds, savukārt karstā ūdens temperatūra bijusi 45-49 grādi.

J. Perevoščikovs saka - katrā dzīvoklī karstā ūdens temperatūrai jāsasniedz vismaz 55 grādi, vienlaikus viņš atzīst, ka ne vienmēr ir iespējams to nodrošināt.

Profilaksi vajag, bet nevar

S. Muceniece skaidro, ka, notecinot ūdeni, saslimšanas risku var samazināt, bet profilaksei reizi mēnesī varētu veikt termošoku, kad ūdens temperatūru paaugstina vismaz līdz 70 grādiem. Diemžēl daudzviet to nevar darīt novecojušo cauruļvadu dēļ - ūdensvads pārplīsīs. Arī ūdensvada konstrukcija padomju gados būvētās ēkās ir, maigi sakot, īpatnēja, tāpēc tur uzkrājas baktērijas. «Izdales vietā grūti nodrošināt tādu temperatūru, lai dzīvokļos nonāktu 55 grādus karsts ūdens. Tad dažā mājā tas būtu jāuzvāra,» saka S. Muceniece. Turklāt, paaugstinot karstā ūdens temperatūru, būtiski paātrinās cauruļu aizaugšana ar ūdenī nešķīstošām cietslāņu nogulsnēm, kas pielīp pie cauruļu virsmas, un palielinās arī mājas siltumenerģijas patēriņš. Piemēram, SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP), kas ir lielākais namu apsaimniekotājs Baltijā, drošības dēļ karstā ūdens temperatūru naktīs nepazemina un visu diennakti uztur nemainīgu karstā ūdens sagatavošanas temperatūru. RNP dzīvojamās mājās nodrošina ūdens uzsildīšanu siltuma mezglā līdz 55 grādiem.

Uz vecām ēkām neattiecas?

S. Muceniece saka - dzīvokļu īpašnieki var lemt par ūdens temperatūras režīmu, un tas var arī neatbilst ieteicamajiem normatīviem. Pēc viņas sacītā, pašreiz spēkā esošie noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 22115 Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija paredz nosacījumus no jauna būvētām ēkām, proti, ūdensapgādes sistēmai ir jānodrošina noteikumos ierakstītais temperatūras režīms: karstais ūdens izdales vietā (t.sk. katrā dzīvoklī) ne zemāks par 55 °C un ne augstāks par 70 °C. Un, jā, noteikumos ir piebilde: būvprojekti, kuri noteiktā kārtībā izstrādāti vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai atbilstoši attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 22115 noteiktajām prasībām. Bet šis būvnormatīvs stājās spēkā tikai 2015. gada vasarā.

***

LEGIONELOZES IZPLATĪBA

Šogad Rīgā reģistrēti 11 legionelozes gadījumi, no tiem četri - 2016. gada beigās:

• Vidzemes un Zemgales priekšpilsētā - pa trim gadījumiem, Kurzemes un Centra rajonā - pa vienam.

• Saslimuši 10 pieaugušie, 1 bērns: 8 vīrieši, 3 sievietes.

• Saslimušo pieaugušo vecums: 36-92 gadi,

• 3 nāves gadījumi vecumā virs 55 gadiem.

Izmeklēti 42 ūdens paraugi (21 karstajam ūdenim un 21 aukstajam ūdenim):

• aukstajā ūdenī 8 paraugos (38%) konstatēta legionella,

• karstajā ūdenī - attiecīgi 14 (67%).

Latvijā ar legionelozi saslimuši un miruši:

• 2011. gadā 49 (5)

• 2012. gadā 48 (0)

• 2013. gadā 34 (2)

• 2014. gadā 38 (6)

• 2015. gadā 22 (1)

• 2016. gadā 24 (2)

• Mirstība no legionelozes: vidēji 5-10 procenti no saslimušajiem, Latvijā - 8 procenti.

Avots: SPKC



Latvijā

„Vai tiešām kāds nopietni domā, ka šie ļaudis būs potenciālie nodokļu maksātāji? Viņi atbrauc pie mums no Zviedrijas un Vācijas, lai nevis strādātu tur par 4000, bet gan te par 600 vai 800 eiro un kārtīgi maksātu nodokļus? Kāds tiešām tam tic? Nu, izbeidziet, lūdzu!” TV24 raidījumā „Preses klubs” skarbu viedokli pauda rokmūziķis, Latvijas Rokmūzikas asociācijas prezidents Jānis Bukums.