Legionelozi nīdē, kad tā jau izplatījusies

Aizkrauklē ar tā dēvēto leģionāru slimību inficējies bērns, bet Viļņā līdz vakardienai no legionelozes miruši jau trīs cilvēki, un tur aizvadītajā nedēļā izsludināta ārkārtas situācija.

Neatkarīgajai neizdevās atrast normatīvus, kuros būtu noteikts, cik bieži un vai vispār jāveic ūdensapgādes sistēmas tīrīšana un dezinfekcija daudzdzīvokļu ēkās Latvijā, lai legionellas baktērijām neļautu vairoties veselībai un dzīvībai bīstamā koncentrācijā. Latvijā lielākoties sāk rīkoties pēc tam, kad saņemta informācija par inficēšanos.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka tas uzsāk epidemioloģisko izmeklēšanu pēc steidzamā paziņojuma saņemšanas no ārstniecības iestādes vai ģimenes ārsta par saslimšanu ar legionelozi. Epidemiologi noskaidro iespējamos inficēšanās apstākļus un atkarībā no saņemtās informācijas paņem ūdens paraugus laboratoriskai testēšanai slimnieka iespējamās inficēšanās vietās (dzīvesvietā, darbā, sportošanas, atpūtas centros u. c.). Ja ūdens paraugos ir konstatēta baktērijas klātbūtne, SPKC par situāciju informē konkrētā nama apsaimniekotāju, lūdzot to izplatīt informāciju mājas iedzīvotājiem, kā arī citas atbildīgās institūcijas, piemēram, ūdensapgādātāju un siltumapgādātāju.

Aizkrauklē ūdensapgādes sistēmu skaloja ar karstu ūdeni jau neilgi pēc tam, kad tika saņemta vēl oficiāli neapstiprināta informācija, ka bērns saslimis tieši ar leģionāru slimību. Arī Viļņas daudzdzīvokļu ēkās ūdensvadus apstrādāja ar tā dēvēto termošoka metodi - ļoti karstu ūdeni, bet Viļņā atkārtotas ūdens analīzes apliecināja, ka legionellas baktērijas nav iznīdētas. Tātad ūdensvada skalošana nav veikta pareizi.

Bieži vien tiek pārmests, ka naudas taupīšanas nolūkā iedzīvotāji prasa apsaimniekotājam noregulēt tādu ūdens temperatūras režīmu, kādā legionellas var savairoties kritiskā apjomā. Taču nav teikts, ka vecās ēkās ar novecojušu ūdensapgādes sistēmu vispār var veikt termošoku un vai legionelozes izplatības profilaksei palīdzēs tikai ūdens temperatūras režīms - aukstā ūdens temperatūrai vajadzētu būt zem 20 °C, karstā - virs 50 °C.

Veselības inspekcijas mājaslapā ir publicēti ieteikumi, kā vajadzētu rīkoties stacionārajām iestādēm legionelozes ierobežošanai. Ieteikumi tie ir tāpēc, ka nav dokumentu, kas noteiktu legionelozes profilaksi ārstniecības iestādēs. Tur tad arī atzīts, ka vecās ēkās ir grūti vai nav iespējams noturēt šādu temperatūru, jo īpaši - aukstajam ūdenim. Tāpēc regulāri - vairākas reizes gadā - būtu jāveic dezinfekcija, kas noņem uz caurulēm izveidojušos aplikumu - bioplēvi. Daudzdzīvokļu mājās tas ir pagaidām neatrisināms un neatrisināts jautājums - kas maksās par regulāru dezinfekciju, no kādiem līdzekļiem un ko darīt, ja mājai nav uzkrājuma.

***

PAR LEGIONELOZI

• Legioneloze neizplatās cilvēku kontaktu ceļā, bet gan ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem.

• Legionelozi izraisošās baktērijas var ievērojami savairoties ūdens apgādes sistēmās temperatūras robežās 20 līdz 45 °C un organisko vielu (bioloģiskā aplikuma, nosēdumu u. c.) klātbūtnē. Lai izvairītos no saslimšanas, jānodrošina atbilstoša ūdens temperatūra (nepārtraukti) - aukstā ūdens temperatūra zem 20 °C, karstā - virs 50 °C - un ūdens cauruļu tīrīšana, kā arī regulāri jātīra dušas galviņa.

• Legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī, ja reti izmanto krānus vai dušu. Nogulsnes (bioplēve) uz cauruļvadu iekšējās virsmas ir vide, kurā vairojas baktērijas. 70 °C temperatūrā baktērijas iet bojā trīs minūšu laikā.