Valsts Asinsdonoru centra skandāls atklāj valsts atbildīgo iestāžu nespēju komunicēt sarežģītos gadījumos un apliecina neziņu, ko darīt un kā rīkoties, ja donoru asinīs, kuras jau nodotas slimnīcām un jau ir izmantotas asins pārliešanā, atklāj C hepatīta antivielas.
Neatkarīgā rakstīja, ka pagājušajā gadā vairākas slimnīcas saņēma Valsts Asinsdonoru centra (VADC) vēstuli Par retrospektīvās izmeklēšanas sākšanu, kurā donoram (konkrēts identifikācijas numurs) ar izmeklēšanas metodi iegūts pozitīvs rezultāts uz C hepatītu. Centrs informēja slimnīcas, ka konkrētā datumā uz konkrētu slimnīcu tika piegādāta eritrocītu masa, un aicināja veikt izmeklēšanu pacientiem, kas saņēmuši šos asins preparātus. Šādas vēstules kopumā izsūtītas 28 slimnīcām par 195 asins komponentiem.
Pacienti pastāstīja
Savukārt katra slimnīca, uzsākot savu izmeklēšanu, izsūtījusi visiem pacientiem, kuri kādu operāciju dēļ saņēmuši asins preparātus, brīdinājuma vēstules par iespējamu inficēšanos ar infekcijas slimību un veselības pārbaudes veikšanas nepieciešamību. «VADC ir piegādājis asinis, kurās ir konstatētas antivielas pret hepatītu C. Saskaņā ar minēto vēstuli pacientiem, kuru ārstniecībā ir izmantotas VADC piegādātās asinis, pastāv neliels risks inficēties ar hepatītu C,» teikts vienā no vēstulēm, kuras saņēmuši pacienti. Pacienti ir aicināti veikt pārbaudes testu attiecībā uz hepatīta C iespējamu esamību organismā. Šādas vēstules pacientiem tika izsūtītas jau gada sākumā, taču publiskota šī informācija netika. Neatkarīgajai to pastāstīja pacienti, kas šādu vēstuli saņēma.
Tā ir arī atbilde uz sašutuma pilnajiem Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputātu jautājumiem pašreizējai VADC vadībai (iepriekšējā direktore uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku ir atstādināta no amata) un Veselības ministrijai - kāpēc šāda informācija vispār «noplūdusi» no VADC. Visticamāk, ja ne pacienti, tad sabiedrība neuzzinātu, ka kādam pacientam pārlietas, iespējams, ar C hepatītu inficētas asinis. Par komunikācijas kļūdu visu turpmāko saziņu ar sabiedrību sauc Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina MūrmaneUmbraško, jo publiski izskanēja, ka, iespējams, donoriem pārlietas inficētas asinis. Taču tas neatbilstot patiesībai, jo donoru asinīs, kuras pārbaudītas, atklāts nevis vīruss, bet antivielas, kas nav viens un tas pats.
Nav inficēti
Pārbaudot asins paraugus, izmantojot jauno tehnoloģiju, VADC atklājis, ka 28 donoru asinīs ir antivielas uz C hepatītu, visi donori tika uzmeklēti, un neviens nav inficēts ar C hepatītu. Šo donoru ziedotās asinis izmantotas pārliešanā 191 pacientam - visi ir apzināti, un pašlaik par lielāko daļu pacientu var dot skaidru atbildi - viņi nav inficējušies ar C hepatītu. Vēl 20 pacientiem notiek pārbaudes.
VADC direktora vietniece Anita Daugavvanaga Neatkarīgajai pastāstīja, ka visu donoru asinīm tiek veikts skrīnings, un tas nozīmē, ka asinīs tiek meklētas noteiktu slimību antivielas. Arī šajā skandalozajā gadījumā, pārbaudot donoru asinis tā sauktajā retrospektīvajā izmeklēšanā - pārbaudot arhīvā esošos asins paraugus -, atklājies, ka nelielai daļai donoru uzrādās antivielas uz C hepatītu, ko iepriekšējās pārbaudes vēl ar veco tehniku neuzrādīja. Tā kā VADC nevar uzstādīt diagnozi - pateikt, vai tas ir vīruss vai ne -, visi «aizdomīgie» asins paraugi aizceļo uz Latvijas infektoloģijas centru, kur atrodas references laboratorija. Tikai tā var apstiprināt rezultātus. A. Daugavvanaga gan uzsver, ka citam cilvēkam nedrīkst pārliet ne asinis ar vīrusa antigēnu, ne ar antivielām.
Iepriekš centrā bijusi jau savu laiku nokalpojusi aparatūra no firmas Abott, tāpēc iegādāta jauna no cita ražotāja Roche, kas ir jutīgāka, tāpēc antivielas asins paraugos atklātas. VADC speciālisti vēlreiz uzsver, ka antivielas nav vīruss un ar tām citu inficēt nevar.
Zudusi uzticība
Tomēr notikušais būtiski ietekmējis sabiedrības uzticību donoru asins pārbaudēm. Tiesa, VADC apgalvo, ka donoru kustība būtiski nav samazinājusies un cilvēki arvien vēlas ziedot asinis, lai citiem palīdzētu. Bažas par pašu ārstu rīcību pauda Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (Saskaņa), vaicājot, ko domāt donoriem un pacientiem, kuriem vajadzīga asins pārliešana, ja Latvijas Ārstu biedrības prezidents publiski apgalvojis, ka «66% asins pārliešanas gadījumos tiek pieļautas kļūdas» un ka valstij vajadzētu mazāk izmantot asins pārliešanu kā tādu. «Ko lai domā pacienti, radinieki un galu galā - donori, ka viņi dara nekam nevajadzīgu lietu?» jautāja deputāts. Veselības ministrija atzina, ka patiešām kļūdas ir pieļautas un tagad notiek darbs, lai tās izlabotu.