Lidostā pasažieru vairāk
Lidosta Rīga vakar svinēja sava šā gada 5 390 000. pasažiera ierašanos, atliekot uz nākamo gadu 5,4 miljonu pasažieru robežas pārkāpšanu.
Lidosta no cerībām ierakstīt savu 5 400 000. pasažieri jau šā gada sasniegumu sarakstā atteikusies, apkopojot aviokompāniju sniegtās ziņas par šā gada atlikušajām dienām paredzamo pasažieru skaitu. Nav neiespējami, ka meteoroloģisko apstākļu vai vēl citu aviopārvadājumus ietekmējošu apstākļu dēļ 5,4 miljonu pasažieru robeža tiks pārsniegta, bet tie paši apstākļi var pavērsties arī Rīgas lidostai nelabvēlīgi. Tāpēc lidosta izlēma vakar lepoties ar to, ko tā šogad patiešām jau ieguvusi - ar 5 390 000. pasažieri, par kuru kļuva ar airBaltic reisu no Tallinas Rīgā ielidojusī Igaunijas iedzīvotāja Airi Nora.
Pagājušo gadu lidosta pabeidza ar 5 162 675 pasažieriem. Tas nozīmē, ka pasažieru skaits šogad noteikti ir audzis. Lidostas plānos, kas lielā mērā seko airBaltic nodomiem, ir pasažieru skaita pieaugums arī 2017. gadā. Svarīgi ir nepieļaut pasažieru skaita samazināšanos, kas apgrūtinātu lidostas infrastruktūras uzturēšanu, bet ļoti strauju pasažieru skaita pieaugumu šī infrastruktūra vairs nepieļauj. Cilvēku apkalpošanas skaita šaurās vietas šo vārdu burtiskajā nozīmē tagad ir pieejas izlidojošo pasažieru reģistrācijas un bagāžas nodošanas galdiem, kā arī bagāžas pārkraušanas telpas. Šo vietu paplašināšanu lidosta gatavojas veikt komplektā ar Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūvi cauri lidostai.
Pēdējos gados lidlaukā un lidostā ieguldīti aptuveni 100 miljoni eiro. Tādējādi radīta jaudas rezerve, ko pilnā mērā izmantot varēs tad, kad tiks paplašinātas pasažieru pieejas lidostai un ieejas izlidošanas zonā. Lidostas jauda gan nedod garantijas, ka tā noteikti tiks maksimāli izmantota. Lidostu izmantojušo pasažieru un lidmašīnu daudzumu nosaka daudzi apstākļu tūkstošiem kilometru rādiusā ap Latviju. Viens no aizejošā gada piemēriem grūtībām, kādas jāpārvar jaunu aviolīniju atklāšanā, bija Latvijas un Ķīnas apmaiņa ar daudzām runām par abu pušu dedzīgo vēlēšanos izskatīt iespējas transkontinentālā lidojuma Čendu-Rīga uzsākšanai. Šā gada 27. septembrī Neatkarīgā norādīja uz iemesliem, kāpēc šāda izskatīšana var ieilgt līdz gadam un daudziem gadiem.
Mērenu izaugsmi lidostai sola to iespēju ekspluatācija, kādas lidostai reāli jau ir. airBaltic, lūk, sola nākamgad pat desmit jaunus maršrutus un piedāvāto aviobiļešu skaita palielināšanu par 16%. Lidostai atliek rūpēties, lai pasažieru apkalpošanas līmenis lidostā veicinātu šo biļešu izpirkšanu un lai airBaltic izplešanās nenovestu pie citu aviokompāniju darbības apjoma samazināšanās.
Par savu pasažieru tagadējo skaitu lidostai jāpateicas Latvijas ietilpšanai Eiropas Savienībā. Tikai pēc uzņemšanas tajā lidosta varēja sagaidīt savu miljono gada pasažieri, kas ieradās 2004. gada 13. decembrī. Divmiljono pasažieri lidosta sagaidīja 2006. gada 17. oktobrī, trīsmiljono - 2007. gada 10. decembrī, četrmiljono - 2009. gada 21. decembrī un piecmiljono - 2011. gada 21. decembrī. Šīs izaugsmes paātrināšanā nenoliedzami ir kādreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera nopelni, bet var sacīt arī tā, ka viņa dēļ lidosta ātrāk atdūrās pret savu ģeopolitisko iespēju griestiem, ap kuriem riņķo jau piecus gadus.