LABA: Mums nav nevienam jāatskaitās par piketa rīkošanas finansējumu

© facebook.com/ Arodbiedrība LABA

Arodbiedrība LABA vēl nav saņēmusi un iepazinusies ar Augstākās tiesas (AT) lēmumu, ar kuru par tiesisku atzīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pieprasījums par piketa rīkošanas finansēšanu, bet uzskata, ka tai informācija nebūtu jāsniedz.

LABA priekšsēdētājs Raimonds Gailis aģentūrai LETA pastāstīja, ka zina par šādu lēmumu, bet vēl to nav saņēmusi un vēlas iepazīties ar lēmuma tekstu, lai saprastu, ko tas nosaka. Saņemot lēmumu arodbiedrība lems, ko darīt tālāk.

Gailis uzsvēra, ka šajā gadījumā ir pārkāpts likums par arodbiedrībām, kas nosaka, ka tās ir neatkarīgas. Viņš arī norādīja, ka valsts ar šādiem lēmumiem, izmantojot KNAB likuma 10.pantu var ietekmēt arodbiedrības neatkarību. Gailis uzsvēra, ka ne viņam, ne LABA biedriem, tas nav pieņemami.

KNAB likuma 10.pants cita starpā paredz, ka tā amatpersonai ir tiesības pieprasīt un saņemt no valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām, amatpersonām un citām personām informāciju, dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to slepenības režīma.

Jau ziņots, ka AT Administratīvo lietu departaments atstāja negrozītu spriedumu, ar kuru par tiesisku atzīts KNAB pieprasījums arodbiedrībai LABA par piketa rīkošanas finansējumu.

AT ieskatā Administratīvā apgabaltiesa pamatoti KNAB informācijas pieprasījumu atzinusi par tiesisku.

AT atzina par nepamatotu pieteicējas argumentu, ka ar informācijas pieprasījumu arodbiedrība tiktu pakļauta KNAB. Lai arī informācijas pieprasījums uzliek tiesisku pienākumu sniegt informāciju, tomēr arodbiedrības darbības autonomiju no valsts tas nekādā veidā neietekmē. Arodbiedrības neatkarība nenozīmē, ka valstij tiek liegtas tiesības pārbaudīt arodbiedrības vai citu personu darbības atbilstību likumiem.

KNAB, reaģējot uz iesniegumu saistībā ar Rīgas pilsētas nodokļu maksātāju naudas izmantošanu politisku aktivitāšu finansēšanai, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu, lūdza arodbiedrību sniegt informāciju, vai konkrēts pikets domes priekšsēdētāja atbalstam tika finansēts no tās finanšu līdzekļiem, kā arī nodot birojam visu saistībā ar piketa rīkošanu izrakstīto rēķinu un samaksu apliecinošo dokumentu kopijas.

Arodbiedrība, uzskatot, ka pieprasījums iejaucas arodbiedrību neatkarībā - tostarp attiecībā uz finanšu līdzekļu plūsmu -, iesniedza pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais