Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa Zolitūdes traģēdijas krimināllietā šodien gandrīz visu sēdes laiku pratinājusi SIA "Vikom Industry" kādreizējo valdes locekli Aleksandru Poļitiko, no kura lietas dalībnieki mēģinājuši iegūt informāciju par līgumiem, metāla kopnēm un detalizācijas projekta izstrādi.
Vīrietis strādāja "Vikom Industry" laikā, kad tika noslēgts līgums ar būvnieku "Re&Re" par metāla konstrukcijas izstrādi objektam Priedaines ielā, proti, lielveikalam "Maxima". Līgumu parakstīja viņš personīgi, jo viņam bija tādas pilnvaras.
Poļitiko liecībās stāstīja par iepriekš liecības sniegušo Gastonu Bērziņu, kuru "Vikom Industry" bija piesaistījusi metāla konstrukciju detalizācijas projekta izstrādei. Uz prokurores jautājumu, kāpēc projekta detalizācijai tika piesaistīts cilvēks no malas, ja uzņēmuma štatā bija konkrēts cilvēks, Poļitiko minēja, ka laikam tobrīd bija daudz citu projektu. Taujāts, vai Bērziņam bija attiecīgs sertifikāts darbu veikšanai, liecinieks komentēja, ka detalizācijas izstrādei atsevišķs sertifikāts nav vajadzīgs.
Tāpat lieciniekam tika uzdoti jautājumi, vai pastāvēja problēmas, būtiskas atkāpes no projekta izstrādes laikā, uz ko viņš atbildēja noraidoši - neko tādu viņš neatceroties, montāža ritējusi normāli. Arī uz jautājumu, vai uzņēmums šim projektam izgatavoja skrūves, vīrietis atbildēja noraidoši, norādot, ka ar to uzņēmums nenodarbojās.
Advokāts Dmitrijs Skačkovs šodien jautāja, vai pirms līguma noslēgšanas bija kāds pasūtītāja vēlamais termiņš par metāla kopņu izstrādi, uz ko liecinieks īsti nevarēja atbildēt, paužot pieņēmumu, ka jā.
Lieciniekam tika arī uzdoti jautājumi par kopnēm un skrūvēm. Poļitiko liecināja, ka kopnes bija jau nokrāsotas pirms to piegādes objektā. Tāpat viņš skaidroja, ka skrūves kā piestiprinājuma elementi uzskatāmas par palīgmateriāliem, bet viņam nav zināms, vai tādiem ir vajadzīga atsevišķa tehniskā pase, vismaz viņam par to neesot informācijas.
Liecinieks arī skaidroja, ka detalizācijas rasējumu pārbaudi veica projekta vadītājs. Taujāts, vai projekta apjoms, ko uzņēmums bija saņēmis, bija pietiekams un vai bija kādas neskaidrības, vīrietis atbildēja, ka gadījumā, ja "Vikom Industry" būtu neskaidrības, tad šīs nianses tiktu saskaņotas ar projektētāju.
Uz jautājumu, vai bija vienošanās, ka apsūdzētais Ivars Sergets pārbauda "Vikom Industry" darbu, liecinieks neatbildēja apstiprinoši, bet sacīja, ka "domā, ka nē". Viņš arī neatceras, vai tika noformēts kāds pieņemšanas-nodošanas akts par projekta nodošanu.
Apsūdzētā Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks lieciniekam jautāja, vai rasējumi tika saskaņoti ar būvprojekta autoru pirms nodošanas ražošanai, un no Poļitiko atbildes bija noprotams, ka tāda kārtība nav paredzēta. Zvejsalnieks precizēja savu jautājumu, vaicājot, vai pirms nodošanas ražošanā uz konkrēto konstrukciju rasējumiem bija Sergeta paraksts, uz ko liecinieks atbildēja, ka nebija gan, bet tas bija uz projekta titullapas.
Taujāts, kā notika darbu pieņemšana un nodošana starp SIA "Monce" - montāžas darbu veicēju - un "Vikom Industry", liecinieks nevarēja atbildēt. Kopumā uz ļoti daudziem jautājumiem liecinieks nevarēja atbildēt, norādot, ka uz tiem labāk spēs atbildēt projekta vadītājs, savukārt par citiem jautājumiem informāciju viņš nevarēja atminēties.
Poļitiko arī šodien norādīja, ka konstrukcijas redzēja ražošanas stadijā, bet ne montēšanas laikā. Pēc viņa vārdiem, tās izskatījās ļoti masīvas, tomēr nekādu īpatnību viņš neievēroja.
Uz valsts apsūdzības uzturētāja jautājumu, vai uzņēmumā tika testēta savienojuma vieta ar skrūvēm kopnēm, liecinieks sacīja, ka to uzņēmumā nedarīja.
Iepriekšējā sēdē liecināja vīrietis, kuru "Vikom Industry" metāla konstrukciju detalizācijas projekta izstrādei projektam Priedaines ielā 20 uzmeklēja interneta sludinājumā. Viņš tiesas sēdē skaidroja, ka saņēmis lūgumu sagatavot metāla kopņu detalizācijas projektu. Liecinieks paskaidroja, ka projektu veica, izmantojot datorprogrammu.
Viņš atminas, ka, saņemot informāciju, projektā kopnes bija sadalītas, bija izstrādāts savienojuma mezgls un viņš sagatavoja detaļas, kas tajās ietilpa. taujāts, vai saņemtā informācija un konkrētais rasējums bija pietiekami, lai veiktu detalizāciju, liecinieks norādīja, ka viss bija saprotams, bet viņš nevarot spriest par to, vai tas bija pietiekami.
Liecinieks savās pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajās liecībās norādīja, ka viņa darbs nav gala risinājums, tā ir rekomendējoša versija, tas ir vajadzīgs ražošanas vajadzībām, jo pasūtītājs vēlāk pats var izdarīt izmaiņas. Liecinieks sacīja, ka "Vikom Industry" lūdza mainīt rasējuma līnijas, bet par tālāko viņš neko nezinot.
Kā ziņots, 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.