Tiesa Zolitūdes krimināllietā aicina lemt par kriminālprocesu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāju
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien ar blakuslēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa uzsākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA "Vikom Industries" bijušajām amatpersonām un darbiniekiem.
Blakuslēmumu var pārsūdzēt tikai kopā ar pilno spriedumu.
Kā liecina informācija "Firmas.lv", "Vikom Industry" reģistrēts tika 2008.gadā. Pirms un neilgi pēc Zolitūdes traģēdijas "Vikom Industry" apgrozījums pārsniedza vairākus miljonus - 2011.gadā tas bija 3,83 miljoni eiro, 2012.gadā - 4,46 miljoni eiro, 2013.gadā - 5,78 miljoni eiro, bet 2014.gadā - 6,12 miljoni eiro. Taču tad apgrozījums strauji saruka - 2015.gadā tas bija 2,09 miljoni eiro, 2016.gadā - 750 000 eiro. Pēdējais iesniegtais finanšu pārskats ir par 2017.gadu, uzrādot 310 000 eiro apgrozījumu.
2018.gada sākumā uzņēmumam iecelts administrators, bet pirms gada, 2019.gada 14.februārī, "Vikom Industry" tika likvidēts.
Uzņēmuma pamatkapitāls bija 2846 eiro un tā vienīgais īpašnieks bija Vladislavs Podgurskis. Atbilstoši "Firmas.lv" datiem Podgurskim patlaban nepieder daļas nevienā uzņēmumā, bet viņš ir valdes loceklis SIA "Rītausma Steel Construction", kas pastarpināti pieder Andrejam Podgurskim un Jurijam Fedosejevam, no kuriem pēdējais reģistrēts kā patiesais labuma guvējs.
Tiesa otrdien arī nolēma kaitējuma kompensācijās Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un bojāgājušo radiniekiem no apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta, kurš vienīgais šajā lietā atzīts par vainīgu, kopumā piedzīt vairāk nekā 5,47 miljonus eiro.
Tiesa otrdien nolasīja saīsināto spriedumu, kurā norādītās piedzenamās morālā kaitējuma kompensācijas, kas variē no 1000 eiro līdz 150 000 eiro.
Tiesa spriedumu ar pārtraukumiem lasīja teju sešas ar pusi stundas.
Savā spriedumā tiesa arī atstāja spēkā arestu Sergeta kustamajai mantai līdz brīdim, kad tiks nomaksātas visas kompensācijas. Tāpat tiesa Sergetam nosprieda uzdot segt kompleksās ekspertīzes izmaksas, kas sastādīja 244 469 eiro, kā arī lietisko pierādījumu glabāšanas izmaksas - 97 681 eiro.
Vienlaikus tiesa nolēma izbeigt kriminālprocesu daļā pret visām juridiskajām personām par piespiedu ietekmes līdzekļu piemērošanu. Tika atcelti arī aresti visu pārējo lietas dalībnieku kustamajai mantai, kā arī juridisko personu kustamajai mantai un bankas kontos esošajiem līdzekļiem.
Kompensācijas labprātīgi jāsamaksā 30 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā datuma, taču var prognozēt, ka šis datums nepienāks tuvākajā laikā, jo spriedumu varēs pārsūdzēt. Vairāki cietušie aģentūrai LETA jau norādīja, ka plāno to pārsūdzēt.
Tiesa otrdien attaisnoja visus lietā apsūdzētos, izņemot Sergetu, kuram bez sešu gadu cietumsoda piespriests arī liegums piecus gadus strādāt savā profesijā. Pēc attaisnojošā sprieduma dzirdēšanas vairāku apsūdzēto sejās varēja vērot atvieglojumu. Visiem attaisnotajiem arī tika atcelti viņiem piemērotie drošības līdzekļi.
Arī vairāki LETA aptaujātie advokāti pauda apmierinātību ar tiesas spriedumu. Savukārt daļa cietušie pēc attaisnojošo sprieduma dzirdēšanas demonstratīvi pameta zāli, bet pēc pārtraukuma zālē neatgriezās gandrīz neviens cietušais.
Prokuratūra Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu.
Tiesa visās apsūdzībās attaisnoja veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, arhitektu Andri Kalinku, kā arī par nevainīgu atzina būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu.
Attaisnota tika arī Rīgas pilsētas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija, kā arī būvvaldes būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova un būvvaldes darbinieks Jānis Balodis.
Tāpat par nevainīgu atzīta SIA "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākā eksperte Inna Šuvajeva.
Šajā procesā kopumā notikušas 198 tiesas sēdes, bet uz apsūdzēto sola sēdušies deviņi cilvēki.
Iepriekšējā tiesas sēdē 4.februārī apsūdzētie teica savus pēdējos vārdus, kuros, galvenokārt, pauda nožēlu par notikušo, kā arī noliedza savu vainu.
Pērn novembrī apritēja seši gadi kopš Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī.
Policija un prokuratūra pirmstiesas izmeklēšanu veica aptuveni divus gadus, savukārt tiesas process ildzis trīs gadus un 11 mēnešus.
Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, prokuratūra apsūdzības izvirzīja piecām personām. Šīs personas ir Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Gulbis, būvuzraugs Draudiņš, arhitekts Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Kumpiņš. Prokuratūra viņiem apsūdzības uzrādīja arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Balodim, Treijai un Meļņikovai - izvirzīja apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Pērn jūnijā prokuratūra tiesā pabeidza savu debašu runu, izsakot arī viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru.
Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasīja piemērot Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam. Sergetam un Gulbim cietumsodā prokuratūra aicināja iekļaut jau iepriekš apcietinājumā pavadīto laiku.
Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza piemērot Balodim, Treijai un Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasīja piemērot arī Šuvajevai.
Tāpat visiem apsūdzētajiem prokuratūra prasīja noteikt aizliegumu piecus gadus pildīt šo personu iepriekš veiktos pienākumus.
Prokuratūra lūdza noteikt arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļus lietā iesaistītajiem uzņēmumiem, proti, veikala ēku projektētājai arhitektu firmai "Kubs" tika lūgts noteikt piespiedu līdzekli 200 minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, būvuzraudzības uzņēmumam "CM Consulting" - 200 minimālo mēnešalgu apmērā, uzņēmumam "Re&Re" - 6000 minimālo mēnešalgu apmērā, bet "Maxima Latvija" - 2000 minimālo mēnešalgu apmērā.
Pašreizējās minimālās algas apstākļos "Re&Re" būtu jāmaksā 2,58 miljonu eiro sods, "Maxima Latvija" - 860 000 eiro sods, bet pārējiem - 86 000 eiro sods.